Stāsts nav garš, bet ļoti savadbīgs. Viss sākās pavisam nevainīgi. Bija doma, par to, ka derētu kādreiz aizbraukt paciemoties uz Prāgu, jo reiz kāds gudrs cilvēks atzinās savā mīlestībā šai pilsētai. Un man kā jau ziņkārīgai būtnei, kura nekad tur nebija bijusi ļoti interesēja kas īpašs ir tieši šajās ielās. Tā nu neuzkrītoši ieminējo, ka kāpēc gan ne.. Neteiksim, ka es to biju domājusi tik ļoti nopitni. Protams, ierakstīts darāmo darbu sarakstā, bet ne tik steidzami darāmajos. Bet, pirmkārt, kad piektdienas rītā tevi izrauj no gultas ārā ar tekstu: "Celies, pako somu, mēs braucam!" fantāzijas sprādziens ir garantēts. Otrkārt, es biju domājusi, varbūt Ventspils vai lauki, vai Latgale no tālākajiem nostūriem. Bet nē, deviņi no rīta pirmslieldienu piektdiena bija tā diena kad atspērāmies un metāmies pretī lielajam nezināmajam - Prāgai. Pirmais posms: tiec ārā no Ogres. Un tici vai nē, bet tas var būt grūtāk kā izklausās. Jo kad kaut kur jādodas, tad vienmēr jāie...