Sveiciens visiem, par kuriem esmu aizmirsusi un visiem tiem, kam jau ir nojausma par ko būs šis stāsts. Tik daudz kas jāpastāsta, ka nezināšu no kura gala lai sāk. Sākums gan jau būtu labs atspēriena punkts, bet domāju ka tādas detaļas nav interesanti lasīt. Es sākšu no sākuma vidus, jo tad šis piedzīvojums kļuva par realitāti, bez iespējas atkāpties. Tagad vismaz 3 mēnešus, iespējams 6, iespējams ka vēl ilgāk - laiks rādīs - esmu ērti iekārtojusies lielajā Frankfurtē pabaudīt lielpilsētas dzīvi, un pie reizes pilnveidoties nedaudz profesionāli. Ir pagājusi nedēļa kopš ierašanās, un ap šo laiku pienāktos būt pirmajiem iespaidi ar kuriem padalīties. Sākšu ar to, ka pārvākšanās ir īsta suņa nagla pakaļā (atvainojos par franču valodu) . Kā nepilnu trīs gadu laikā ir iespējams apaugt ar tik daudz mantām un lietām, kuras visas šķiet super svarīgas un nekādā gadījumā ārā metamas, es laikam nekad nesapratīšu. Šķiet ka kāds pievieno pa kādam nieciņam tavām mantām naktīs, kamē...