Stāsta otrā daļa varbūt nebūs tik ļoti detaļām pārpildīta, jo brauciens notika kaut kad 2016 gada nogalē. Ar vairāk kā gadu starp braucienu un šī raksta tapšanu, atcerēties sīkumaini piedzīvojumus ir grūti. Kā jau minēju, ko darīt pilsētā ir aptuveni vienai pilnai dienai. Mums bija divas, tādēļ īpaši nesteidzāmies. Otrā diena sākās ar pastaigu pa upes otru krastu. Pirmajā dienā mēs palikām savā upes pusē, tur kur centrs un gājēju ielas. Ceļš nebija tāls, standarta Ogres upes tilta garumi, ja man būtu jāvizualizē. Lai gan jāpabrīdina, mana mērīšana uz aci ir ļoti ļoti zemē metama aktivitāte. Bet nē, bez panikas, tilts tiešām nebija garš, apsolu. Ja netici tad apskaties pirmo ierakstu. Tur ir bilde. Mūsu apskatāmo lietu sarkastā bija vēl palikusi koncentrācijas nomente un galvaskausu tornis (vai kā es to oriģināli dēvēju - skeletgalvu tornis) . Koncentrācijas nometne. Nebiju pārliecināta ko gaidīt no šīs nometnes. Nekad nebiju domājusi ka šājā vietā, kas man šķita ļot...