nomainot dekorācijas.

Tieši tik spēcīga ir mana vācu valoda šobrīd - Saule snieg. Vāciešu ideja par valodu un tās pielietošanu ir pārāk īpaša, lai cilvēks parastais to varētu iemācīties. Domāju, ka es piekopšu saprašanu un tad par runāšanu varbūt kādreiz nākotnē varēsim padomāt. Šobrīd mana spēja saprast vācu seriālu ir pacēlusies no 4,5% līdz kādiem varbūt 6% (noapaļojot uz augšu). Manas vācu valodas skolotājas var sākt uzvaras dejas un dzīres. Nedaudz paturpinot studentu tēmu, šonedēļ angļu valodas skolotāja bija ļoti priecīga, jo es dabūju augstāko novērtējumu klasē. Jo rakstīt pareizi e-pastu, kā izrādās, ir ļoti svarīgi un tas sastāda kādu desmito daļu no gala atzīmes. Devītās klases trenniņi beidzot tika pielietoti dzīvē. Vēl viens solis studenta dzīvē. ŠODIEN IZPRINTĒJU SAVU RAJONA BRĪVBIĻETI, un tam sekoja kādu stundu gara uzvaras deja. Tikai mēnesi un divas nedēļas vēlāk kā plānots. Nav svarīgi jo varu beidzot klaiņot bez ierobežojumiem uz kuru pusi vien vēlos...sava rajona robežās, protam...

Soli pa solim es beidzot tuvojos pilnvērtīga studenta statusam. Tāpēc sīkāku ieskatu studentu dzīve nemācēšu piedāvāt, ja nu gadījumā ir kādi brīvprātīgie..?  Vācieši ir tauta kuriem patīk sevi dēvēt par ļoti punktuāliem un precīziem cilvēkie. Un tajā pašā laikā izrādās ka Vācu birokrātija ir visai plaši zināms jēdziens un tā viņi kompensē savu precizitāti? Vai audzina raksturu.. nav ne jausmas. Bet velk līdz pēdējam lietas, kuras var nokārtot 30 reizes īsākā likā. Draudzīgs padoms Tev, ja kādreiz nākas darīšana ar birokrātisko pusi - bruņojies ar pacietību un pēdējo minūšu vētrainam skrējienam, lai visu nokārtotu. Neatkarīgi no tā cik laicīgi tu sāc lietas kārtot. Bet ko tur daudz par slikto. Pēdējie divi trīs soļi un visi dokumenti būs man kabatā un varēšu uzdzīvot pa visām blakus pilsētām. Jo maģiskā biļete dos man maģiskas spējas klejot pa rajonu bez maksas. Grēks neizmantot iespēju, man - profesionālajam tūristam.  Par laikapstākļiem runājot, dzirdēju ka Ogrē...

Pirmās nelielās panikas lēkmes pārciestas un Vācu birokrātija arī kārtīgi izkratīta. Kad tam ir iziets cauri, tad var beidzot uzelpot. Arī piedzīvojuma formālā daļa beidzot ir pavirzījusies par solīti tālāk, un cerams, ka ar to pietiks lai beidzot varētu par to aizmirst. Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējo reizi izkratīju sirdi. Visādas lietas notiek, bet kā vienmēr tas ir smieklīgi tikai tad kad tu esi klāt. Mēģināšu pēc iespējas krāsaināku kopsavilkumu salikt kopā.  Kā jau visiem cilvēkiem, darba dienas ir dienas kad nekas nenotiek, jo visi ir biznesmeņi un vispār tādi ļoti svarīgi un aizņemti ļautiņi. Mēs arī, pa lielam. Un kad atnāk piektdienas pēcpusdiena - tad tik sākas dzīve. Dzīvojot biznesmeņa dzīvi ir interesanti ja dzīvo netālu no baznīcas. Katru rītu savu 7.minūtes garo kājām ejamo ceļu veicu baznīcas zvanu skaņās. Un ar to es domāju visas 7. minūtes - kā izeju no mājas tā līdz pašai apmācībuēkas durvīm. Vienreiz pieķērām zvanus skanam nakts vidū, precīzi ap v...

Jau kādu laiku esmu noparkojusies jaunajā kvartālā uz patstāvīgāku dzīvi. Kā latvieši teiktu - so far so good. Es zinu, ka kādu laiku ir bijis klusums un visiem brīvdienas no lasīšanas, bet es nekādi nespēju sevi piespiest kaut ko uzrakstī.  Sāksim ar jauno lokācijas vietu. Akāciju ielu. Tāds latvisks nosaukums, ne? Jāsaka, ka neko daudz oriģinālāki viņi nav. Akāciju iela, Liepu iela.. Mūsu īpašumā, vai pareizāk jāsaka, iespējamā pārvaldībā ir uzradies super skaists dārziņš (pagalmiņš) kurš ir starp mājām, bet īstenībā tuvāk nārnijai nekā blakus ceļam.  tāda labi paslēpta mini pļava, kurā var izpausties visos iespējamos veidos, jo par kaimiņiem superviegli aizmirst, kamēr izklaides notiek zaļajā pļavā. Mēs arī, tā teikt iemēģinājām dārziņu, senajās dienās kamēr vēl notika ievākšanās un lielās tīrīšanas (ir pagājusi nepilna nedēļa). Nu labi, īštenībā tajā dienā saule bija pārāk uzmācīga un traucēja mūsu izklaidei, tāpēc mēs bijām tieši blakus zaļajai nārnijai un ...