Pirmās nelielās panikas lēkmes pārciestas un Vācu birokrātija arī kārtīgi izkratīta. Kad tam ir iziets cauri, tad var beidzot uzelpot. Arī piedzīvojuma formālā daļa beidzot ir pavirzījusies par solīti tālāk, un cerams, ka ar to pietiks lai beidzot varētu par to aizmirst.
Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējo reizi izkratīju sirdi. Visādas lietas notiek, bet kā vienmēr tas ir smieklīgi tikai tad kad tu esi klāt. Mēģināšu pēc iespējas krāsaināku kopsavilkumu salikt kopā.
Kā jau visiem cilvēkiem, darba dienas ir dienas kad nekas nenotiek, jo visi ir biznesmeņi un vispār tādi ļoti svarīgi un aizņemti ļautiņi. Mēs arī, pa lielam. Un kad atnāk piektdienas pēcpusdiena - tad tik sākas dzīve.
Dzīvojot biznesmeņa dzīvi ir interesanti ja dzīvo netālu no baznīcas. Katru rītu savu 7.minūtes garo kājām ejamo ceļu veicu baznīcas zvanu skaņās. Un ar to es domāju visas 7. minūtes - kā izeju no mājas tā līdz pašai apmācībuēkas durvīm. Vienreiz pieķērām zvanus skanam nakts vidū, precīzi ap vieniem. Un ne jau vienkārši noskanot, bet pēc pilnas programmas 15 minūtes ar trīs zvaniem dažādās kombinācijās.
Tieši tik jauki ir dzīvot netālu no baznīcas Vācijas pilsētciemā.
Tagad par nopietnākām lietām. Ar kaimiņu devāmies gastranomiskā ceļojumā. Iepriekšējā vakarā pēc konsultācijas ar personīgo pavāru nonācām pie secinājuma ka beidzot jāizmēģina tā lieta ko sauc par tomātu krēmzupu (pēc brauciena uz Prāgu stipri stipri gribējās pamēģināt kā tas notiek mājās taisīts).
Kā vienmēr ieberzos, kad izvēlējos griešanu nevis izģērbšanu. Jā. Mēs tomārus pašrocīgi izģērbām, Jo tomāti bundžās neizklausījāš tik garšīgi kā svaigi.
TADĀĀ! Rezultāts bija garšīgs, neskatoties uz to ka zupa pēkšņi mainīja krāsu no sarkanas uz oranžu, un ignorējot arī pāris sastāvdaļu neesamību.
Bet izbaudīt savu visas dienas gaitā radīto garadarbu nesanāca uzreiz, jo kaimiņš no augšas ar varu aizvilka mūs dziedāt un izklaidēties. Negribīgi uzgājām un, tici vai nē, protams, ka bijām arī pēdējo ballīes viesi. Gaišā puse dzīvojot tajā pašā mājā kur kaimiņš taisa karaokes vakarus.
Pēc garas nakts un vēla rīta, kad tikām beidzot pie zupas testēšanas, bija jau svētdiena. Bet šī bija īpaša svētdiena, jo tieši šajā nedēļas nogalē vācieši nevis sēdēja mājās un izlikās, ka viņu nav - gluži pretēji - viņi sapakoja visus savus dārgumus, no kuriem gribētu atbrīvoties un taisnā ceļā uz Pilsētas halli (man īstenībā nav ne jausmas kā to vietu precīzi pārtulkot).
Tur ieņem vietu, uzklāj galdu un aidā! krāmu tirgus var sākties. Mums, protams, bija vēl viens iemesls izmest kārtējo līkumu pa pilsētciemu. Šoreiz izpētot sīkāk kā izskatās puspamestas mācību iestādes pļavas.
Šis ir centrālais paugurs.
Šī ir centrālā izžuvusī upe, kura ir visai neizdevīgā vietā, aizšķērsojot ļoti taudz taisnākos ceļus un padarot pārvitošanos no vienas ēkas uz nākamo par visai līkumainu padarīšanu.
Uz centrālā paugura ir māksla.
Diena skaista un nekādu šķēršļu mazai galvas izvēdināšanai un pastaigai līdz krāmu tirgum un izpētīt vācieti svētdienā. Jāsaka, biju pārsteigta par to cik daudz viņu tur bija, bet piedāvātais preču klāsts gan visai vienveidīgs (bet fakts ka jāizpēta lielie krāmu tirdziņi jau tika izskatīts un apstiprināts pāris nedēļas atpakaļ, šis tik neliels ieskats, lai zinam ko gaidīt.)
Pārsvarā drēbes, ļoti daudz plates, padomju laika servīzes un dažādi nieki. Tāds būtu kopsavilkums, kas īstenībā arī nav tik tālu no nosaukuma - krāmu tirgus.
Mūsu mērķis bija atrast lētu radio, vēlams 1 Eur apmērā. Kas nav neiespējami. Neko vairāk kā bļauri virtuvē gribētos. Vienu atradām, bet tas bija tikai uz baterijām, tāpēc tāda veida ieguldījums nešķita īpaši izdevīgs. Vīlusies biju tajā brīdī, kad sapratu, ka tas arī ir vienīgais piedāvājums jebkurā cenu kategorijā.. priekš vācēju tautas visai skumja statistika.
Šis un tad un it nekas. Saka, ka esot jābūt kaut kam konkrētam ko meklē un tad jāiet klīst pa šādiem pasākumiem, bet nevarētu teikt ka strādā vienmēr,ņemsim mūs par īstiem piemēriem.
VISS 1 EUR stūrītis
Tāds kā gada tirdziņš, tikai skumjāks - tiešām krāmu tirdziņš. Redzēs kāds tas izskatās apdzīvotākā vietā. Klīst baumas, ka esot lielāka izvēle.
Tas šai reizei viss.
Kārtējo reizi apsolu ziņot biežāk. Kas zina, varbūt šī būs tā īstā reize :)
p.s. Paldies par filmām
Komentāri
Ierakstīt komentāru