Jau kādu laiku esmu noparkojusies jaunajā kvartālā uz patstāvīgāku dzīvi. Kā latvieši teiktu - so far so good. Es zinu, ka kādu laiku ir bijis klusums un visiem brīvdienas no lasīšanas, bet es nekādi nespēju sevi piespiest kaut ko uzrakstī.
Sāksim ar jauno lokācijas vietu. Akāciju ielu. Tāds latvisks nosaukums, ne? Jāsaka, ka neko daudz oriģinālāki viņi nav. Akāciju iela, Liepu iela.. Mūsu īpašumā, vai pareizāk jāsaka, iespējamā pārvaldībā ir uzradies super skaists dārziņš (pagalmiņš) kurš ir starp mājām, bet īstenībā tuvāk nārnijai nekā blakus ceļam.
tāda labi paslēpta mini pļava, kurā var izpausties visos iespējamos veidos, jo par kaimiņiem superviegli aizmirst, kamēr izklaides notiek zaļajā pļavā.
Mēs arī, tā teikt iemēģinājām dārziņu, senajās dienās kamēr vēl notika ievākšanās un lielās tīrīšanas (ir pagājusi nepilna nedēļa). Nu labi, īštenībā tajā dienā saule bija pārāk uzmācīga un traucēja mūsu izklaidei, tāpēc mēs bijām tieši blakus zaļajai nārnijai un uzmanījām to no vietas tur pat blakus, mājas ēnā.
Uzstādījām visādus saspēles rekordus un nu esam 219 atsitienu karaļi (es teiktu dāmas, bet tas neizklausās tik iespaidīgi.)
Vakar sanāca noklausīties kaimiņu runāšanu blakur mājā. Nekas jau ļauns nevarētu sanākt, jo vāciski tik pat daudz cik visi pārējie itāliski saprotam. Bet kā izrādās esam tikušas ne tikai pie super zaļās nārnijas, bet arī pie krieviski runājošiem kaimiņiem.
Nav jau tā, ka šeit krievu trūkst. Vecajā kvartālā bija piektdienās tirdziņš, kur visādus krieviskus labumus varēja dabūt. Sākot ar prjaņikiem un cūkas kājām, beidzot ar autentiskajām pogām. Jaunajā kvartālā ir kaut kas vēl iespaidīgāks. Vesals veikals veltīts šai tematikai, un jāšaka ka preču piedāvājums nedaudz pārsteidza, bet vairāk izraisīja ķiķināsanas lēkmes.
Protams, ka iebiezināto pienu, griķus, pelmeņus un latvijas šprotes tur var nopirkt. Nu jau tā kļust nedaudz firmas zīmīgi, bet mēs nesūdzamies (tomēr kāds centimetrs uz māju pusi vairāk). Bet tas arī nav vienīgais ko tur var atrast.
uz viena maza kronšteina ir arī pieejami visi vasaras kolekcijas mājas halāti. kurus pie blakus sienas papildina pircelāna servīces visādos zeltos un puķēs (bilde gan nozudusi, kādreiz nākošreiz parādīšu)
šādu plauktu ieraudzī ārzemēs gan laikam vienmēr būs prieciņš.
Turpinot kvartāla dīvainību sarakstu, man vēl prātā nāk divas lietas. Vīrietis pie baznīcas un blakus esošais krustojums.
Par vīrieti pie baznīcas man jāsaka tā. Vienu māju tālāk jaunajā kvartālā mums ir baznīca, kura ir ar visu zvanu un zvans tiek skandināts visas 24 stundas, ja labs garstāvoklis, tad katras 15 minūtes (grafiku gan jau ar laiku iegaumēsim, tagad tas šķiet tikai kaitinošs un nekāda tālāka vladzinājuma tam nav). Kādu dienu veicot kārtējo pārgājienu ar koferiem no vecā kvartāla uz jauno kvartālu ar čemodāniem, maisiem un somām, mēs jau bijām iemanījušas kur gar kaimiņu baznīcu var iziet īšāku ceļu. Bet laikam ne īsti laikā, jo pie baznīcas ieejas aug koks un tieši tajā brīdī kāds vīrietis bija nolēmis to izmantot kā publisko nokārtošanās vietu.
Es personīgi vēl joprojām esmu nedaudz apjukusi par to, cik normālā ir šāda veida politika šeit (nav arī plānā to pārbaudīt, vienkārši ziņkārīgais sēž iekšā, bet tikai nedaudz)
Vēl pie kvartāla dīvainībām, vai varbūt arī tās ir izcilas lokācijas vietas, domājot biznesa valodā. Es vēl nezinu, par to vēl tikai mācīsimies. Viss sākas ar nevainīga paskata picēriju, kurā noteikti dod itāļu vīnu un vācu alu. Kas nav nekas slikts, bet tas ir labs atspēriena punkts, lai jautro vakaru turpinātu pāri ielai esošajā kazino bārā. Un kad laime uzsmaida Tev tur, lielo laimestu, turpinot riņķi pa krustojumu, tu pārēj pāri ielai, lai jau jautrā prātā atzīmētu savu veiksmi TATTOO salonā.
Esmu gatava saderēt, ka šāds vakara scernārijs ir noticis vismaz vienu reizi.
Vēl par dīvainībām aiz horizonta. Pirmajā dienā ieejot veikalā es nedaudz apjuku no Ziemassvētku rotājumu daudzuma tajā. Bet lieldienu olas? Šajā gada laikā? Nopietni? (Jā, tas šeit notiek.)
Noslēgumā jāsaka, ka iet mums te labi. Lai gan arī kaimiņš man te muļķības stāsta, sakot ka šeit tāds kātirgus vispār nenotiek, es arī jau noskatīju vietu kur bietes un ķirbjus var dabūt (nav ne jausmas ko ar ķirbi darīt, bet tāpat skaisti kad ir opcijas). Vienu reizi nedēļā, bet tas jau ir vairāk kā nekas. Neko sīkāk gan vēl neizpētīju, jo nonācām tur tieši pēdējā pusstundā, kad visi jau vācās nost. Nekas, nākamreiz.
Soest setdienu tirdziņš, agri jāceļas bet kas tur par puķēm..!
Komentāri
Ierakstīt komentāru