Nepagāja pat divi mēneši, kad beidzot esmu nonākusi līdz mana četru dienu ceļojuma Šveices ceļos un neceļos noslēguma - krāšņākā un visilgāk gaidītā pasākuma - kalnu ceļu iekarošana. Kā iepriekš noskaidrojām, tad tie bija 37 grādi kuros dienu es sāku, un kurš gan nebūtu enerģijas pilns doties kalnos pēc pāris stundām šādos apstākļos klaiņojot pa pilsētu. Bet sāksim ar svarīgāko - jāiepērk piknikpusdienas, lai ir ko tajā kalna galā darīt. Ne jau vienkārši brauks pabaudīt dabu, nē, nē, tā pat vien nekas mums nenotika. Viss bija kārtīgi izplānots. Liku lietā savas no rīta iegūtās zināšanas un kā īsts pirmoreiz pilsētas apmeklētājs pat zināju labākās vietas kur doties iepirkties. Izrādās man tik ļoti patīk pievērst uzmanību detaļām, ka pat stāvvietas spēju atrast ar pirmo piegājienu no galvas. Pie veikala, tas pats biedējoša izskata lielais vīrietis vēl joprojām spēlēja to pašu dziesmiņu uz savas minī ģitāras un ik pa brīdim mēģināja dziedāt līdzi. Nezinu kā viņam ar pauzēm...