nomainot dekorācijas.

Tici vai nē, bet mēs beidzot esam sasnieguši pēdējo pieturvietu manos trīs dienu piedzīvojumos. Un noslēdzam mēs ar braucienu pāri vīna kalnam. Plānoju īsu stāstu ar daudz bildēm, skatīsimies kā man sanāks. Sakarā ar neeksistējošu iespēju nomainīt bildi, kas parādās kad dalies ar ierakstu, sākot ar šo rakstu, un turpinot ar visiem nākošajiem, pirmie kadri rakstos būs mūsu uzmanības ķērāji. Mana izvēle šoreiz ir  spilgti zili stabi, zaļi lauki un cilvēki gaisā.  Tagad, kad uzmanība ir noķerta varam turpināt ar trīs dienu piedzīvojuma noslēdzošo stāstu. Un kā virsraksts liek nojaust, šis būs par ceļojumu pāri vīna kalnam. Jā, pāri, nevis cauri. Kaut kur starp šejieni un tureni ir vieta, ko sauc par Boppard . Tas ir pilsētciemveidīgs miestiņš, kas ietver Reinas upes līkumu, dekorētu ar kalniem. Un, lai lietas padarītu interesantākas - skaties uz kuru pusi vēlies, visur paveras vīnogu lauki.  Lai lietas padarītu vēl nedaudz interesantākas, jo vīnogu kalni un vīn...

Diānai ir daudz aizraušanās. Viena no tām ir ziemas slidināšanās sporti pa metāla renēm. Es rūpīgi strādāju pie cilvēku interešu piesaistīšanu šaj tēmai, un es gribētu domāt ka man lēnām izdodās. Cilvēki, kuru dienas es personīgi esmu iztraucējusi, jo vācijā ne vienmēr var skatīties pasākumus tiešraidēs, var galvot par manu nelielo fanātismu sakarā ar šīm izklaidēm. Bet ne par to ir šis stāsts. Šis stāsts ir par to, kā pēc daudzu gadu dzīvošanas relatīvi kaimiņos vienai no populārakajām bobsleja un skeletona trasēm, man beidzot bija iespēja to apskatīt dzīvē. Es jau sen biju nonākusi pie secinājuma, ka dzīvē skatīties sacensības būtu vairāk neinteresanti nekā interesanti. Iet mētāties pa kalnu augšā un lejā, salt ziemas temperatūrās, un redzēt startu vai tieši vienu līkumu, vai finišu, neizklausās tik vilinoši kā ērta iekārtošanās dīvānā ar krūzi karstas tējas, neveselīgām uzkodām, un, iespējams, kādu kompanjonu. Divkājaini vai četrkājainu, nav svarīgi. Tāpēc es nebēdājos par to, k...