nomainot dekorācijas.

Ja godīgi, tad īstenībā klusums pēc vētras. Vakar tā zibeņoja, ka vienu brīdi apsvēru iespēju slēpties zem segas. Jo kad tu esi tik augstu kalnā un pērkons seko zibenim max 3 sekundēs, tas likās tikai pieklājīgi. Mēs te piekopjam bez-aizkaru politiku.  Laikapstākļi mūs te lutina kā omītes savus mazbērnus. Pēcpusdienā ar mazajiem pagulējām diendusu. Un 28. grādos gulēt ārā, starp diviem bīgliem, divām čivauvām un vienu cēzaru - nav tas atsvaidzinošākais variants. Toties patīkami, neliels power nap's vienmēr noder. Un tam sekoja nākošais pārsteigums. Tieši pirms iekšā nākšanas, aptuveni divas stundas vēlāk, mākoņi sastājās piecu minūšu laikā, un desmit minūšu laikā atkal sāka zibeņot, kas mūs atstāj bez interneta pieslēguma, drošības nolūku pēc. Jo iepriekšejā pieredze rāda, ja atstāj to ieslēgtu, tad visticamāk ka turpmākās trīs, četras dienas būsi spiests runāt ar apkārtējiem, bez lielā pasaules tīkla.  Un ja esi izolēts no apkārtējās pasaules, tad šeit to pamanīt ...

ceturtdien mums bija divi jubilāri. Un Lugano kā zinādami, tam par godu piektdienā uzrīkoja džeza festivālu. Vakar ātri paburgerojām tepat uz terases, starp kalniem un mākoņiem. Un tad tikām izdalīti divās grupiņās. Jo kādām jāpaliek mājās ar dzīvniekiem. Es trāpīju kompānijā ar jauno BMW, bosu un cilvēkiem, kuriem ir sakari pilsētā. Un pavisam neslikti sakari. Es nezinu vai visi šajā krastā tā dzīvo, bet fakts, ka tev pieder jauna dzīvokļu māja ar personīgo stāvlaukumu pašā Lugano centrā, nevienam nešķiet īpaši iespaidīgs. Izņemot, protams, mani.  Pilsētas visi mazie un lielie laukumi starp mājām, skvēriņi un parki bija aizpildīti ar mazākām un lielākām skatuvēm. Lai gan vakara tēma ir džezs, varēja piemeklēt arī kādu cita veida mūziku. Ielas pilnas ar cilvēkiem, un vispār tāds festivālīgs vasarīgs noskaņojums. Nevarēju izdomāt vienu lietu, ja pasākums notiek gandrīz visu nakti, tad ko dara tie cilvēki, kuri koncetru var vērot no savas guļamistabas loga. Kad iedomājos š...

Es tik solu un solu, bet tāpat turpinu slinkot.. bet nu ko padarīs. Jābauda pēdējās dienas kalnos pirms atgriezties realiātē. Kad iedomājos ka vien četras dienas palikušas, palieg pavisam skumīgi.. bet nu lai jau, gan jau pārdzīvošu. Šodien par to lielpilsētas piedzīvojumu.  Lai nokļūtu Lugano, vispirms ir kaut kā jānokļūst kalna pakājē, kur visai labi noder sabiedriskais autobus. Un tālāk lec vilcienā. Un kopā tas aizņēm ne ilgāk kā pusstundu. Un LV vajadzētu padomāt par tām biļetēm. Iekāpjot autobusā uzreiz varēju iegādāties biļeti līdz pat Lugano un transpotru laiki skaisti saskaņoti, lai vari ātri pārsēsties no viena transporta nākamajā un turpināt ceļu bez ilgas bezjēdzīgas sēdēšanas stacijā. Un ja godīgi, tad par šādām cenām neko mazāk arī nevar gaidīt. Patīkamā ziņa, Tu zini par ko tu maksā. Lugano saulainā, nenormāli karstā stacija. kā kārtīgs tūrists, arī krēslus vilcienā nobildēju. Sāksim ar to, ka Lugano stacija atrodas kalna vidū, un Tev ir lieli...