Ja godīgi, tad īstenībā klusums pēc vētras. Vakar tā zibeņoja, ka vienu brīdi apsvēru iespēju slēpties zem segas. Jo kad tu esi tik augstu kalnā un pērkons seko zibenim max 3 sekundēs, tas likās tikai pieklājīgi. Mēs te piekopjam bez-aizkaru politiku.
Laikapstākļi mūs te lutina kā omītes savus mazbērnus. Pēcpusdienā ar mazajiem pagulējām diendusu. Un 28. grādos gulēt ārā, starp diviem bīgliem, divām čivauvām un vienu cēzaru - nav tas atsvaidzinošākais variants. Toties patīkami, neliels power nap's vienmēr noder.
Un tam sekoja nākošais pārsteigums. Tieši pirms iekšā nākšanas, aptuveni divas stundas vēlāk, mākoņi sastājās piecu minūšu laikā, un desmit minūšu laikā atkal sāka zibeņot, kas mūs atstāj bez interneta pieslēguma, drošības nolūku pēc. Jo iepriekšejā pieredze rāda, ja atstāj to ieslēgtu, tad visticamāk ka turpmākās trīs, četras dienas būsi spiests runāt ar apkārtējiem, bez lielā pasaules tīkla.
Un ja esi izolēts no apkārtējās pasaules, tad šeit to pamanīt ir pavisam vienkārši. Pēkšņi mūsu istabā bija cilvēki, un daudz. Visi runāja un neviena elektro ierīce netika iesaistīta. Jo pilnīgi viss ir nekam nederīgs šajā kalnā, ja vien tev nav Šveices pieslēgums, ko, kā jau nojaušat, mums tūristiem pat prātā nenāk iegādāties. Kad atceros tās četras dienas bez interneta, nesaportu, kā mēs to paveicām. :D bet kā jau iepriekš noskaidrojām, cilvēks pierod pie visa. un varbūt ka pat tā arī ir labāk.
Mēģināju kravāt koferi, un man tas vispār neizdodas. Tur nav salikta pat puse no mantām kurām tur būtu jāatrodas, un es jau viņu nevaru aizvērt. Varbūt tā ir zīme, ka jāpaliek.. ja pavisam godīgi, tad arī šis ziņojums top tikai tāpēc, ka neēsmu gatava vēl kravāties.
Rītdiena būs jāizmanto lietderīgi un jāizšķiro lietas, kuras man vajag un kuras ne, atstāšu kaut ko par piemiņu, vai precīzāk - uz atgriešanos. drošībai. :D
Par cik mans tūrista sindroms ir pierimis, tad šoreiz piedāvāju aplūkot vien to, kā izskatās apavi pēc piecām nedēļām tēlojot kalnos kāpēju.
vispar nav izdirats.
puszole.
tada bija reakcija, kad pazinoju, ka es dodos prom.
Rīt Milāna, un tad jau Rīga. Ko tālāk, kas to lai zina.
Komentāri
Ierakstīt komentāru