Lugano

Es tik solu un solu, bet tāpat turpinu slinkot.. bet nu ko padarīs. Jābauda pēdējās dienas kalnos pirms atgriezties realiātē. Kad iedomājos ka vien četras dienas palikušas, palieg pavisam skumīgi.. bet nu lai jau, gan jau pārdzīvošu.

Šodien par to lielpilsētas piedzīvojumu. 

Lai nokļūtu Lugano, vispirms ir kaut kā jānokļūst kalna pakājē, kur visai labi noder sabiedriskais autobus. Un tālāk lec vilcienā. Un kopā tas aizņēm ne ilgāk kā pusstundu. Un LV vajadzētu padomāt par tām biļetēm. Iekāpjot autobusā uzreiz varēju iegādāties biļeti līdz pat Lugano un transpotru laiki skaisti saskaņoti, lai vari ātri pārsēsties no viena transporta nākamajā un turpināt ceļu bez ilgas bezjēdzīgas sēdēšanas stacijā.

Un ja godīgi, tad par šādām cenām neko mazāk arī nevar gaidīt. Patīkamā ziņa, Tu zini par ko tu maksā.

Lugano saulainā, nenormāli karstā stacija.

kā kārtīgs tūrists, arī krēslus vilcienā nobildēju.

Sāksim ar to, ka Lugano stacija atrodas kalna vidū, un Tev ir lieliska iespēja izvēlēties vai tu vēlies no sākuma rāpot un tad ripot pa kalnu, vai otrādi - ripot un tad rāpot. Es izvēlējos otro variantu, jo pilsētas centrs ir kaut kur lejā pa kalnu.. tāds bija mans minējums, lai gan ar visu karti man nebija liela nojausma kur es atrodos.

Ar visām tūristu cūkas laimēm, visai ātri uzgaju ieliņu kas ved lejā pa kalnu un izskatījās daudzsološi ar tiem miljons mazajiem tūristu pievilināšanas veikaliņiem. Tāpēc sekoju pavedieniem un kas nonācu nelielā skvēriņā kur cilvēku pavisam noteikti netrūka, šaubas par to vai esmu uz pareizā ceļa izgaisa pavisam.

pirmā ieliņa.

pagrieziens no pirmās ieliņas.

viss viņiem salds.

 Tad nu turpināju meklēt kartē kur es īsti atrodos, un beigu beigās pie kaut kādas skaidrības nonācu, bet man šķiet ka tas aizņēma ilgāk laiku kā tam vajadzēja būt.. vainosim karti. Ja brauc uz Lugano, izprintē pats savu, jo šiem tūristu vilinātājiem nevar uzticēties.

Godīgi sakot tā grūti pastāstīt, ko interesantu es tur redzēju un kas būtu tāds pavisam ievērības cienīgs te apskatāms. Jo pilsēta ir izcilā vietā, Pašā ezera krastā un apkārt kalni. Sajūta gandrīž sirreāla, vienīais..es pie kalniem jau esmu pieradusi, un tāpat skats nebeidz pārsteigt.

Mana spēja izvēlēties laiku kad ierasties ir pavisam izcila. Arī šoreiz esmu trāpījusi. no 21.06 līdz 21.07 visā Lugano gandrīz katrā otrajā skvēriņa un laukumā ir skatuve vai stends, jo šajā laika periodā notiek Longlake Festival Lugano. Gandrīz katru dienu kāds pasākums un dalība tajā ir bez maksas. Šo nedēļas nogali notiek Džeza festivāls un visticamāk, ka būs jādodas to apkatīt, jo mums te vieni svētki.

 

pasākumam par godu pa krastmalu rāpo zilie gliemeži.

Lielu atšķirību no Latvijas te nemanīju. Es domāju ēku ziņā, pilsētas noskaņas ziņa, jo visās citās jomās to, ka neēsmu Latvijā varēja just vairāk kā gribētos.

Bet vieta ļoti skaista, tāpēc ieteiktu kaut reizi uz šejieni atbraukt. Daudz ar kultūras izpēti šeit neaizrāvos, jo nemitīgā kalnos rāpošana bija visai nogurdinoša, tāpēc nedaudz pablandījos pa pilsētas ieliņām, lai zinātu kas šim lācītim vēderā. Un lācītim vēderā ir skaisti. Es laikam esmu apsēsta ar tiem kalniem, bet kad redzi kā starp mājām tālumā paceļas kalni - grūti savaldīties. 

Viena no pieturas vietām bija pasts. Un kamēr es kartē atradu kur viņš atrodas, uz šī soliņa pavadīju tieši 30 minūtes. Tieši tik saprotama bija mana karte.

nav slikti, gandrīz ērts tas soliņš.

Un kā izrādās, pasts šeit ir pavisam ātrst. Divas dienas un šokolāte jau bija mājās. Sīkums, bet patīkami. Man šķita, ka pasts kā miniums izmanto visas savas piecas darba dienas, lai izsūtītu tās aploksnes un pasta kartes. Bet nē. Kas laikam arī būtu vēl viens no Šveices šarmiem.

Un ja padomā tā kārtīgi, tad tā pavisam mazā, nelielā daļiņa ko esmu redzējusi pavisam noteikti ir skaists stūrītis. Tāds, kurā pavisam noteikti vēl gribētos kādreiz atgriezities. Varbūt par uz vēl ilgāku laiku, nevis vien mēnesi.

ar laikapstākļiem ar man veicās kā laimes krekliņam, jo dienu iepriekš un nākamajā dienā mākoņi parūpējās par lietus peldēm, un tādām pamatīgām.

Gluži kā Romā, vieni rolleri

runājot par Coyote Ugly, man sāk rasties aizdomas, ka viņi ir pilnīgi visur.

Es zinu, ka kaut kur pilsētā ir piemiņas vieta Rainim un Aspazijai, bet par cik mana karte bija tik lieliska, un es nepapūlējos izpētīt sīkāk kurā virzienā tā meklējama, tad atrast man to neidevās. Bet to es atstāšu nākošajai reizei, kad būšu šeit. Lai ir iemesls atgriezties.

Tāpat kā Itālijā atstāju saulesbrilles un telefona lādētāju, uz atgriešanos. Es laikam ļoti nopietni to lietu uztveru, bet mētāt savas mantas apkārt droši vien ka nav tas labākais vairants. :D 

p.s. vēl viens jauniņais. pārmaiņas pēc meitene no Spānijas. un rīt Malaizija brauc mājās. mēs te rotējam vairāk kā cilvēki viesnīcās.