ceturtdien mums bija divi jubilāri. Un Lugano kā zinādami, tam par godu piektdienā uzrīkoja džeza festivālu.
Vakar ātri paburgerojām tepat uz terases, starp kalniem un mākoņiem. Un tad tikām izdalīti divās grupiņās. Jo kādām jāpaliek mājās ar dzīvniekiem. Es trāpīju kompānijā ar jauno BMW, bosu un cilvēkiem, kuriem ir sakari pilsētā. Un pavisam neslikti sakari.
Es nezinu vai visi šajā krastā tā dzīvo, bet fakts, ka tev pieder jauna dzīvokļu māja ar personīgo stāvlaukumu pašā Lugano centrā, nevienam nešķiet īpaši iespaidīgs. Izņemot, protams, mani.
Pilsētas visi mazie un lielie laukumi starp mājām, skvēriņi un parki bija aizpildīti ar mazākām un lielākām skatuvēm. Lai gan vakara tēma ir džezs, varēja piemeklēt arī kādu cita veida mūziku. Ielas pilnas ar cilvēkiem, un vispār tāds festivālīgs vasarīgs noskaņojums. Nevarēju izdomāt vienu lietu, ja pasākums notiek gandrīz visu nakti, tad ko dara tie cilvēki, kuri koncetru var vērot no savas guļamistabas loga. Kad iedomājos šāda veida pasākumu Latvijā, jau redzu visus protestus un petīcijas, kas aizliedz jebkāda veida izklaidi.
Mēs nobāzējāmies ezera krasta bārā, jo nebijām vēl pilnā sastāvā. Iekārtojos ērtāk ar skatu pāri ūdenim, un varēju vērot Itāliju, sēžot Šveicē. Pilsētas nosaukumu gan neatceros, bet bija skaisti. Man vispār patīk naktīs pilsētās, kaut kas ļoti skaists tajā visā ir.
Kad beidzot bijām nokomplektējuši mūsu tūristu grupu (kurā vienīgais tūrists biju es), devāmies uz skatuves pusi, izpētīt kas tur īsti notiek. Pirms tam norunājam tikšanās vietu (pie KingsBurger ieejas lielā koka, ar vienu roku un vienu kāju pieskaroties, un ar otru roku taisīt vilnīti), jo visi seši iPhone'i, kā uz burvju mājiena, nestrādāja. Bet tas laikam kā LV Jāņos, tuatas daudz un tādas lietas. Pa ceļam uzskrējām bufetītei/bāriņam ar pavisam maz cilvēkiem, tāpēc pieturējām tur lai uzpildītu glāzes.
Un godīgi sakot, iesaku atrast sponsoru pirms dodies tāda veida izklaidēs! :D man paveicās, es tādu atradu. Jo 10 lielie franki par vienu kokteiļglāzi (5,60 Ls) vispār neliekas daudz.
Kad beidzot nonācām pie skatuves, uz tās kāpa četri snikerīši zilos spīdīgos kostīmos. Un tas bija lieliskākais šovs kādu esmu redzējusi pēdējā laikā. Mūzikas fans varbūt es neēsmu, bet viņu sinhronās kustības un zemās balsis, ar trompetēm pavadītas - lielisks salikums. Kā arī vīrietis kurš man stāvēja blakus ar trīs cepurēm uz galvas, tas arī nebija nesmieklīgi.
p.s. pēc šī vakara es zinu vismaz 30 jaunus jokus par poļiem.
p.s.s. iepazinos ar sievieti no Serbijas.
p.s.s.s. vīns.
Komentāri
Ierakstīt komentāru