nomainot dekorācijas.

Kad īstie parki un ieejas atrastas, tad nekas cits neatliek kā beidzot doties piedzīvojumā. Un kas var būt skaistāks par dienas sākumu ar parādi? Jā. Tu izlasīji pareizi. Kā jau galvenos dienas viesus pienākas sagaidīt, mūs sagaidīja ar parādi. Iegājām pa vārtiem, sapriecājos par egli, un viņi sāk dziedāt no ielas otra gala un nāk tev tieši pretī dejojot un mājot un smaidot un darot visu citu kas pienākas pie parādes. Tajā brīdī mans iekšējais bērns nedaudz pārņēma vadību  un dabūja no priekiem palēkāt apkārt. Tieši tā kā rāda filmās un tu vienmēr domā cik ļoti pārspīlēti tas ir, un cik ļoti tā dzīvē neviens nedara. Precīzi tieši tāda bija mana reakcija. Pēc parādes beigām varēja sākt lielo parka izpēti un kā pienācīgi tūristi, kāpjot no mašīnas ārā nolēmām ka lietussargi mums nav nepieciešami. Tam par godu arī lielā izpēte tika atlikta, jo lietus lija kā pa jāņiem. Jāsāk bija ar mazo izpēti - veikali. Pirmā dienas vilšanās arī bija klāt. Mana iepriekšejā p...

Godīgi sakot, es pat nezinu no kura gala sākt. Man ir trīs lauppušu garš saraksts ar īsām piezīmēm, kam tika veltītas 3,5h no mājupceļa. Tā lai nekas neaizmirstas. Apsvēru iespeju to vienkārši nopublicēt, ar visām lieliskajām drukas kļūdām kas nāk komplektā ar rakstīšanu uz planšetes, bet izlasīju pirmo teikumu un sapratu ka tik viegli cauri netikšu. Es tikai ceru, ka Tev pietiks gribasspēks izlasīt līdz galam, jo šis būs garš piedzīvojumu apraksts. Daļai piedzīvojuma varēja dzīvot līdzi “dzīvajā” , kamēr mani ceļi veda apkārt pasaulei sabiedriskajā transportā. Ja palaidi garām, tad pašķirsti manu Facebook lapu, tur ir trīs ieraksti kuri tika papildināti ļoti regulāri. Atgriežoties pie maniem pierakstiem, varam sākt ieskatu tajā piedzīvojumu daļā kurš netika dokumentēts “dzīvajā” . Man kopā ir aptuveni 30 pieminēšanas vērti punkti.  Fonā skanot ziemassvētku dziesmām, es domāju ka esmu gatava šo punktu iztirzāšanai. Pirmie septiņi punkti stāsta par to kas noti...

Sveiciens visiem, par kuriem esmu aizmirsusi un visiem tiem, kam jau ir nojausma par ko būs šis stāsts. Tik daudz kas jāpastāsta, ka nezināšu no kura gala lai sāk. Sākums gan jau būtu labs atspēriena punkts, bet domāju ka tādas detaļas nav interesanti lasīt.  Es sākšu no sākuma vidus, jo tad šis piedzīvojums kļuva par realitāti, bez iespējas atkāpties. Tagad vismaz 3 mēnešus, iespējams 6, iespējams ka vēl ilgāk - laiks rādīs - esmu ērti iekārtojusies lielajā Frankfurtē pabaudīt lielpilsētas dzīvi, un pie reizes pilnveidoties nedaudz profesionāli. Ir pagājusi nedēļa kopš ierašanās, un ap šo laiku pienāktos būt pirmajiem iespaidi ar kuriem padalīties.  Sākšu ar to, ka pārvākšanās ir īsta suņa nagla pakaļā (atvainojos par franču valodu) . Kā nepilnu trīs gadu laikā ir iespējams apaugt ar tik daudz mantām un lietām, kuras visas šķiet super svarīgas un nekādā gadījumā ārā metamas, es laikam nekad nesapratīšu. Šķiet ka kāds pievieno pa kādam nieciņam tavām mantām naktīs, kamē...