Pāriet uz galveno saturu

Dzimšanas dienās jāsvin dzīve (pt. 1)

Godīgi sakot, es pat nezinu no kura gala sākt. Man ir trīs lauppušu garš saraksts ar īsām piezīmēm,
kam tika veltītas 3,5h no mājupceļa. Tā lai nekas neaizmirstas. Apsvēru iespeju to vienkārši
nopublicēt, ar visām lieliskajām drukas kļūdām kas nāk komplektā ar rakstīšanu uz planšetes,
bet izlasīju pirmo teikumu un sapratu ka tik viegli cauri netikšu.
Es tikai ceru, ka Tev pietiks gribasspēks izlasīt līdz galam, jo šis būs garš piedzīvojumu apraksts.

Daļai piedzīvojuma varēja dzīvot līdzi “dzīvajā”, kamēr mani ceļi veda apkārt pasaulei
sabiedriskajā transportā. Ja palaidi garām, tad pašķirsti manu Facebook lapu, tur ir trīs ieraksti
kuri tika papildināti ļoti regulāri.

Atgriežoties pie maniem pierakstiem, varam sākt ieskatu tajā piedzīvojumu daļā kurš netika
dokumentēts “dzīvajā”. Man kopā ir aptuveni 30 pieminēšanas vērti punkti.  Fonā skanot
ziemassvētku dziesmām, es domāju ka esmu gatava šo punktu iztirzāšanai.

Pirmie septiņi punkti stāsta par to kas notika pirms un pēc Disneja valstības apmeklēšanas.
P.s. visas drukas kļūdas ir atstātas nelabotas, jo stāstam nepieciešama autentiskums.

  1. Šampanietis no rīta navigation gardens. No puddles.
    - Kā jau minēju, tad rakstīt uz planšetes nav nekāds pikniks. Un no sākuma pat ļoti daudz lietas sanāca palaist garām, un mēģināt tās atšifrēt vēlāk bija vēl nedaudz grūtāk. Šis punkts dokumentē manu viedokli par šampanieti no pudeles brokastīs. Nebiju sajūsmā.
    Šampanietis komplektā ar to dzīves svinēšanu, bet foršāk ir no glāzes un vakarā.
  2. Keep iebraukt ir parādīts , bet kā izraukt domā pats.
    - Šis bija vēl viens lielisks Franciskais piedzīvojums. Mūsu industriālā rajona viesnīca bija parūpējusies lai tu zini kur ir iebrauktuve, un tieši tik pat lieliski noignorējusi jebkādas norādes par to uz kuru pusi braucot tu tiksi ārā no teritorijas.
    Galvenais jau ir izskatīties pārliecinātam par to ko tu dari, un tad jau arī viss izdosies. Šis bija mūsu rīta motto - neizskatās ka šajā virzienā ir izeja, bet šis ir vienīgais virziens uz kuru mēs varam kustēties. Tas nekas ka izskatās pēc rūpnīcas teritorijas un kaimiņa pagalma.
    Šis nav vienīgais punkts kas koncentrējas uz Franču neeksistējošo saprašanu par loģisku infrastruktūru.
  3. Francūži ir lēnāki par visiem.
    - Šis ir sakarā ar brokastīm. Mums pāri ielai atradās LIDL veikals, tas kuru Latvijā neviens negrib, bet tas tikai tāpēc ka neviens nezin cik tur garšīgas vafeles un siera-šķiņķa kruosānus pārdod.
    Tā bija mūsu pirmā izvēle brokastu vietai. Mums patīk lietas nesarežģīt.
    Kad izvēle bija izdarīta un dzērieni un kruosāni un to piedevas bija izvēlētas, rindā sanāca stāvēt ilgāk nekā plānots, ņemot vēro rindas garumu. Bet tā notiek kad kasierēm gribās parunāt savā starpā un diskutēt valodā kas man ir absolūti sveša.
  4. Sapuvušas selerijas un burkāni
    - Mēs visi zinām ka Francijā mest ārā lietas vairs nedrīkst (vismaz pārtikas veikali), tāpēc sapuvušus burkānus un selerijas tagad var par velti paķert līdzi ejot ārā no veikala. Apelsīni izskatījās jo īpaši pretīgi.
  5. Lietussargs tag address ir gludeklis.
    - Planšetes drukas kļūdas ir vissmieklīgākās. Kā jau ceļojumos pienākas, smadzenes spēlē dīvainas spēles un dažreiz izdomā ka būtu interesanti neatcerēties nosaukumu, vai atcerēties nosaukumu kas nav pareizs. Un tāpēc, par šī brauciena tēmu kļuva lietussarga pārkristīšana par gludekli.
  6. Ceļa zīmes - gulbis, lotuss, biete, rūpnīca, diving ćaļi un zvans, varde un vilkvāles. Viss skaidrs, jautājumu nav.
    - Jā, es pat nezinu ko piebilst šajā sakarā. Tieši tā tas arī dzīvē izskatījās. Dīvainas zīmes ceļa malā ar dīvainiem zīmējumiem bez jeb kādiem paskaidrojumiem.
    Kā jau minēju, ceļi un ceļu lietas Francijā nav tas attīstītākais pasākums.
  7. Super lieli lielie greizie rati
    - šis droši vien vairāk piederētos noslēgumam, jo lielāku kā parasti šo zvaigšņu instalāciju redzējām tieši mājupceļa. Bet pieraksti ir pieraksti.


Un tieši tik vienkārši 7 rindiņas es esmu pārvērtusi divu lapu garā esejā. Es sāku apsvērt pasākuma dalīšanu vismaz divos ierakstos. Ir tik daudz bildes, kuras man ir jāparāda! Un šie bija septiņi īsākie punkti visās trijās lapās.


Braucot, jo īpaši pa naktīm, lietas izskatās lieliski. Un noķert labus kadrus gandrīz vienmēr ir neiespējami.

Mūsu izcilais hotelis rūpnīcu pagalā. Logs pa pirmā stāva logu. Vai precīzāk, no grīdas stāva loga.

Brokastis. Tā pieklājīgi, stāvlaukumā pie veikala.


Mums katram ir lietas, kuras esam gribējuši izdarīt jau kopš bērnības. Kādam tā ir mašīnas iegāde, kādam tā ir puzles salikšana vienam pašam, kādam tas ir lēciens ar izpletni. Man tā bija Disneyland apmeklēšana. Nav svarīgi kur un kā, nav svarīgi kad, bet aizbraukt uz kādu no šiem pieciem pasaules parkiem bija viena no lietām manā darāmo lietu sarkastā kopš man bija 7 (?) gadi. Un kā sacīt jāsaka, sapņi piepildās. Es pat nezinu kā lai vārdos ieliek to mazā bērna prieku kurš atdzīvojās izejot cauri vārtiem ar uzrakstu “Disneyland”, padarot šo visu pasākumu par oficiāli notikušu.


Es darīšu ko varēšu lai uzburtu mentālo bildi par to kā man gāja.


Ieršanās jau pati par sevi bija kā atsevišķs piedzīvojums. Patiesībā ir divi Disneja parki - Disneylad Park un Walt Disney Park.
Abi atrakcijām pilni, abi lieliski. Drošivien. Bet manas acis bija tā kārtīgi notēmētas uz to vienu galveno un īsto parku šaipus zemesoldei. Pārējie var pagaidīt.
Braucot uz turieni satraukuma un sajūsmas līmenis principā bija augstākais pēdējo pāris gadu laikā. Un kad uz ceļazīmēm sāk parādīties Mikijpele savā burvja cepurē un halātā, apstiprinot ka dodies pareizajā virzienā sajūmas līmenis pacēlās vēl paris pakāpienus.

GPS zin ap ko lietas grozās. Fonā Diānas apslāpēti prieka spiedzieni.



Veicot pēdejos km, tas nebūtu bijis piedzīvojums ja viss notiktu pēc plāna. Neliela nesaprašanās ar GPS un kartēm, palaists garām pagrieziens, attapšanās pie gigantiskiem vārtiem ar gigantisku uzrakstu DISNEYLAND, nedaudz apjukums, tas viss piederas pie lietas. Un ir pienācis tas brīdis dzīvē kad es pat gaidu šīs muļķīgās un nedaudz kaitinošās atkāpšanās no plāna. Vienmēr ir tāds brīdis kad kaut kas nenotiek tā kā plānoji un tu tāpat zini ka viss beigās nokārtosies, ar iespējamu
10 minūšu vai 3h nokavēšanos, bet nokārtosies. Bet tad ir tā pavisam mazā un kaitinošā balstiņa
kas ir labos draugos ar mini panikas un šaubu ēnām, kurai patīk likt par sevi manīt un Tev par
dzīvi nedaudz šaubīties. Tas kopā piešķir tādu kā asumu visam piedzīvojumam, un tas ir tas kas
visu padara interesantāku.


Kad atradām iespējamos īstos vārtus, jo pēc nelielas riņķošas pa rajonu mēs vairs ne par ko
nebijām pārliecinātas, tad sākās autostāvvietas meklējumu piedzīvojums. Tu domātu ka biļešu
cenā būtu iekļauta parkošanās, ņemot vērā nekurienes vidu, kur viss pasākums atrodas un cik lēts
šis viss pasākums ir kopumā. Un principā, tā arī ir, ka parkoties bez maksas ir kur. Tikai mēs tā līdz
galam par to pārliecinājāmies vakarā atgriežoties no parka un atrodot auto tur pat kur mēs viņu
atstājām.
Kā jau minēju - Francūži un loģika iet katrs savu ceļu, satiekoties reti, ja vispār.


Udevums nr.1: Bilde pie ieejas. Nav svarīgi ka līdz šim brīdim tāpat līdz galam nebijām
pārliecinātas ka esam pie pareizās ieejas. Bilde paliek bilde, un uzdevumi jāpilda.


Uzdevums nr.2: Atrodi pareizo parku. Kā jau minēju, parki ir divi. Un abi atrodas burtiski viens
otram blakus. Izejot kontroli (kā lidostās ar visiem detektoriem) gudrākas netikām vai esam uz
pareizā ceļa vai nē. Konsultējoties ar kontrolieriem (vai detektoriem, sauc kā gribi) noskaidrojām
ka parki ir burtiski viens otram blakus. Pagriezies pa kreisi un tu esi Walt Disney Park, ej taisni un
tu esi Disneylan Park. Viss ap vienu strūklaku un diviem soliņiem.
Kas ir pozitīvi. Daudz nav kur apmaldīties. Un tomēr, kāda norāde par to vai esi uz pareizā ceļa
pēc šosejas un Mikija uz zīmes nenāktu par ļaunu, ja kāds no Disneyland Pari
cilvēkiem lasa šo nopietno ierakstu.


Uzdevums nr.3: Izbaudi dienu līdz galam, un vēl mazliet.


Un trīs lapas vēlāk mēs esam beidzot nonākuši Disneyland! Apsveicu, jūs to izdarījāt. Turpinājums sekos vēlāk, jo man patīk daudz runāt un saražots stāsts kas aizpildītu mazu grāmatu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Allerheiligenkirmes Soest

Kirmes Kirmes, pēdējā laikā par to vien jūsmoju līdz galam arī nepaskaidrojot kas tas tāds ir. Ne jau tāpēc ka negribēju, bet tāpēc ka man pašai nebija ne jausmas kas tas par zvēru un ko viņš ziemā ēd. Lieta tāda, ka beidzot pie kaut kāda secinājuma esam nonākuši un Kirmes Vācijā ir tautā sauktie Pilsētas svētki Latvijā. Tas ir vis izskaidrojošākais vārds kuru es varu piemeklēt šim pasākumam.  Jāpiebilst gan, Pilsētas svētki Vācijā un pilsētas svētki Latvijā ir maķenīt atšķirīgāki, un nejau tikai tāpēc, ka šeit desiņas uz katra stūra pārdod. Nē, nē. Te tā lieta tiek uztverta visai nopietni un mums vēl ir ko tiekties. Kirmes notiek Vācijā, un klīst baumas, ka Šveicē arī ir manītas. Formāts visai līdzīgs visās vietās, atšķirība galvenokārt izmērā. Un šis pilsētciems uzvar šajā kategorijā. Nezinu kurš mērija, bet tieši mūsu Kirmes tiek dēvētas par lielāko Pilsētas pasākumu Eiropā.  Standarta formātā ir iekļauts: panorāmas rats, neskaitāmi kioski, kur pārdod visdažādākās li...

Kapteiņa stāsti!

Šoreiz sāku ar bildi, jo tā manuprātir lieliski izdevusies un radīs īsto noskaņu. Kā nekā šis ir stāsts par dzīvi uz kravas kuģa, kuru man bija tā iespēja izbaudīt pāris dienas pašai personiski. Lai cik neplānoti tas arī nebija, tās bija lieliskas dienas. Bet par visu no sākuma. Otrdienas pēcpusdienā, ierados mājās un biju nolēmusi beidzot pagatavot makaronus ar pesto mērci. Bet izskatās, ka augstākiem spēkiem tas nebija pa prātam. Jo šī jau bija otrā diena pēc kārtas, kad man nebija lemts šo plānu izpildīt. Tā vietā man tika dota pusstunda laika, lai sagatavotos nelielam izbraucienam tepat uz kaimiņu Beļģiju. Mājās īsti sēdēt negribējās, un es Beļģijā nebiju bijusi. Kāpēc gan ne, šovakar tak būsim atpakaļ.  Vai arī nē. Ceļš nebija garš, bet mēs izbraucām vēlā pēspusdienā un jau saulrietā sasniedzām ostu. Mūsu gala mērķis bija Antverpenes ostas īstermiņa viesis Lowlands Brabo kravas kuģis. Kamēr mani radi pa sauszemi izmētāti, citiem pa jūrām. Tad nu bija pienākums apci...

Bobsleja trases - manas mīļākās izklaides

Mana trešā kamaniņu trase - kurš to būtu domājis, ka to ir tik daudz un tik dažādu? Sveikiņi! Šo stāstu kārtoju 4. maijā. (2021. gadā) Likās tikai pieklājīgi ja titulbildes būs atbilstoši pieskaņota. Šo lietu no savu darāmo darbu saraksta es gribēju atķeksēt kopš pirmo reizi redzēju kādu klejojošu, kārtējo, Delfu rakstu par interesantām vietām, kuras apskatīt te pat, savā smilškastē.  Skaidrs, ka man nav nepieciešams daudz pilnai laimei. Pamestas, sen aizmirstas vietas - esmu pati uzmanība. Kombinācijā ar bobsleju un skeletonu - esmu gatava ceļam. Dzīvei koferos ir savas priekšrocības. Plāns tapa tieši tāpat kā visi mani plāni - viens zvans, divi teikumi, un esam ceļā.  Randiņš bija norunāts Rāmkalnos. Kamēr gaidīju savu noziegumu partneri nodarbojos ar vietējā stāvvietas pūļa vērošanu. Šajā Svētdienā mēs nebijām vienīgie ar randiņpunktu tieši šeit.  Redzēju motociklistus kuri ātri satikās ierodoties gandrīz vienlaicīgi no dažādām debes pusēm (tās ir ...