Pāriet uz galveno saturu

publiskā slinkā diena

Mums, kuri pieraduši pie lietu pieejamībām šeit ir ko iespringt. Jāmāk plānot visās dzīves jomās. Sākot ar veikalu beidzot ar personīgo izklaidi. Jo publiskās brīvdienās cilvēkus uz ielām nesatikt. 

Tā nu izbaudījām publisko brīvdienu ar izcili riebīgo laiku paklaiņojot pa apkaimi lai saprastu kur mēs esam ieradušies. Tāds tīri jauks pilsētciems, tikai atbildīgie par līnijām uz ceļiem gan varētu nelietot grādīgos dzērienus dienu pirms vai darba laikā - līnijas uz ceļiem pat tu varētu taisnāk uzvilkt. 

Neviena nav, arī publiskajās brīvdienās visi salien alās un nenāk ārā.




Mēs gan īpaši dziļi pilsētciema centrā degunus nepabāzām, jo bija ļoti "skaista" diena ar slapjdraņķi, ne pārāk karsti un apmācies kā pa Jāņiem. Un gribējās arī visu vai neko. Kāda jēga izpētīt apkārtni ja neko nevar aptaustīt? Tāpēc man publiskās brīvdienas Vācijā neliekas tik interesantas cik tās varētu būt Latvijā. Bet arī ar to mēs tikām galā, jo kas mēs par tūristiem kur nemāk paši sevi izklaidēt. 

Par spīti pretīgajiem laikapstākļiem, pilsētciems tāpat bija skaists. Viņi māk sacelt skaistas mājas un izskatās, ka ir visai pedantiski šajā ziņā - neredzēju nevienu nenopļautu mauriņu. Viss tāds skaists un sakārtots. Grūti īstenībā tā precīzi vārdos pastāstīt, kas ir tas kas man tik ļoti patīk Vācu pilsētciemos. Tāds nedaudz autentiskums manāms/jūtams jebkurā lietā. Tā nu tipinājām apkārt un baudījām, lai kas arī būtu tas kas man te tik ļoti patīk. Mūsu uzdevums bija izpētīt tik daudz, cik nu ir mūsu spēkos un interesēs, lai vakarā dotos uz studentu tipa grillvakaru. Jāsaka, praktiskais latvietis šeit ir ļoti noderīgs. 

elektriskais virtuves grils. Iznesām uz balkona, lai vismaz varētu izlikties, ka cepam pa latviešu gaumei.


Kā jau teicu, plānošana plānošana - pie tā tik ļoti vienmēr jāpiedomā, ka es apbrīnoju šos cilvēkus. Un lai studentu tipa grillvakars izdotos, mums arī par to jau bija jāpiedomā iepriekšējā dienā. Un mēs tik ļoti piedomājām, ka vēl joprojām divas dienas vēlāk ēdam to pašu gaļu. Bet kā teiktu praktiskais latvietis - labāk lai paliek pāri nevis pietrūkst.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Allerheiligenkirmes Soest

Kirmes Kirmes, pēdējā laikā par to vien jūsmoju līdz galam arī nepaskaidrojot kas tas tāds ir. Ne jau tāpēc ka negribēju, bet tāpēc ka man pašai nebija ne jausmas kas tas par zvēru un ko viņš ziemā ēd. Lieta tāda, ka beidzot pie kaut kāda secinājuma esam nonākuši un Kirmes Vācijā ir tautā sauktie Pilsētas svētki Latvijā. Tas ir vis izskaidrojošākais vārds kuru es varu piemeklēt šim pasākumam.  Jāpiebilst gan, Pilsētas svētki Vācijā un pilsētas svētki Latvijā ir maķenīt atšķirīgāki, un nejau tikai tāpēc, ka šeit desiņas uz katra stūra pārdod. Nē, nē. Te tā lieta tiek uztverta visai nopietni un mums vēl ir ko tiekties. Kirmes notiek Vācijā, un klīst baumas, ka Šveicē arī ir manītas. Formāts visai līdzīgs visās vietās, atšķirība galvenokārt izmērā. Un šis pilsētciems uzvar šajā kategorijā. Nezinu kurš mērija, bet tieši mūsu Kirmes tiek dēvētas par lielāko Pilsētas pasākumu Eiropā.  Standarta formātā ir iekļauts: panorāmas rats, neskaitāmi kioski, kur pārdod visdažādākās li...

Kapteiņa stāsti!

Šoreiz sāku ar bildi, jo tā manuprātir lieliski izdevusies un radīs īsto noskaņu. Kā nekā šis ir stāsts par dzīvi uz kravas kuģa, kuru man bija tā iespēja izbaudīt pāris dienas pašai personiski. Lai cik neplānoti tas arī nebija, tās bija lieliskas dienas. Bet par visu no sākuma. Otrdienas pēcpusdienā, ierados mājās un biju nolēmusi beidzot pagatavot makaronus ar pesto mērci. Bet izskatās, ka augstākiem spēkiem tas nebija pa prātam. Jo šī jau bija otrā diena pēc kārtas, kad man nebija lemts šo plānu izpildīt. Tā vietā man tika dota pusstunda laika, lai sagatavotos nelielam izbraucienam tepat uz kaimiņu Beļģiju. Mājās īsti sēdēt negribējās, un es Beļģijā nebiju bijusi. Kāpēc gan ne, šovakar tak būsim atpakaļ.  Vai arī nē. Ceļš nebija garš, bet mēs izbraucām vēlā pēspusdienā un jau saulrietā sasniedzām ostu. Mūsu gala mērķis bija Antverpenes ostas īstermiņa viesis Lowlands Brabo kravas kuģis. Kamēr mani radi pa sauszemi izmētāti, citiem pa jūrām. Tad nu bija pienākums apci...

Bobsleja trases - manas mīļākās izklaides

Mana trešā kamaniņu trase - kurš to būtu domājis, ka to ir tik daudz un tik dažādu? Sveikiņi! Šo stāstu kārtoju 4. maijā. (2021. gadā) Likās tikai pieklājīgi ja titulbildes būs atbilstoši pieskaņota. Šo lietu no savu darāmo darbu saraksta es gribēju atķeksēt kopš pirmo reizi redzēju kādu klejojošu, kārtējo, Delfu rakstu par interesantām vietām, kuras apskatīt te pat, savā smilškastē.  Skaidrs, ka man nav nepieciešams daudz pilnai laimei. Pamestas, sen aizmirstas vietas - esmu pati uzmanība. Kombinācijā ar bobsleju un skeletonu - esmu gatava ceļam. Dzīvei koferos ir savas priekšrocības. Plāns tapa tieši tāpat kā visi mani plāni - viens zvans, divi teikumi, un esam ceļā.  Randiņš bija norunāts Rāmkalnos. Kamēr gaidīju savu noziegumu partneri nodarbojos ar vietējā stāvvietas pūļa vērošanu. Šajā Svētdienā mēs nebijām vienīgie ar randiņpunktu tieši šeit.  Redzēju motociklistus kuri ātri satikās ierodoties gandrīz vienlaicīgi no dažādām debes pusēm (tās ir ...