Ar atgriešanos!

Tad nu sveiciens visiem jaunajā gadā. Tik darbīgs un aizņemts līdz šim bijis, ka pat nav sanācis laika apsveicināties. Tad nu es sveicinu un vēlu lielas laimes un daudz priekus šajā jaunajā gadā. Eksāmenu laiks ir beidzies un veiksmīgi noslēdzies, un visi esam palikuši dzīvi.

Esmu atpakaļ ierindā svešajā zemē un šoreiz atgriežos karnevāliskās noskaņās. Vesels pasākums, kurš iesaldē pilsētas nopietno dzīvi, to gandrīz paralizējot pilnībā, uz nedēļu. No 11.02. līdz 18.02. Lokācijas vietas - Diseldorfa un Ķelne. Paspēju apmeklēt abas, vienu piektdienas vakarā lai redzētu cilvēkus zaķu un mērkaķu tērpos uzdzīvojam nakts dzīvi, un otru pirmdienas rītā. Bet par to sīkāk tad lai ir šis raksts.

Piektdienas diena sākās man attopoties savā virtuvē ar cilvēkiem. Tā parasti nenotiek. Bet vārds pa vārdam saprotam ka pa rajonu klīst karnevāls, un tad nu nolēmām, ka dosimies nelielā ekspedīcijā. Pirmais mēģinājums Diseldorfa. Sagatavošanās darbi aizņēma aptuveni divas stundas. Ne man personīgi, es operatīvi piecpadsmit minūtēs biju gatava skriet pretī piedzīvojumam. Uzskatāmu matirālu tagad gan nevaru atrast.. to kādreiz vēlāk nopubliskošu.

Kad visas sejas beidzot bija nomālētas melnas, tad pusotru stundu garais brauciens vilcienā varēja sākties. Ja iekāpām kā vienīgie dīvaiņi, tad izskāpām ar veselu kaudzi jaunu dīvaiņu draugu baru. 

Šo draudzenīti satikām vilcienā. Vārdā Ronija, bet iesvētījām par Soniju. Runā franciski. Viņa ceļā uz savām jaunajām mājām. Pamesta patversmē Francijā, un nu izglābta Vācijā. Bezgala mīlīgs dzīvnieks.

Ko tik uz ielas nevarēja satikt. Luigi un Salavecis pie ieskrietuves durvīm apmainījās ar dzīves gudrībām un pieredzēm.

Piektdiena bija arī futbola diena. Pa ceļam uz Diseldorfu Dortmundā izlaidām fanus, spēli Reinas upes krastā zem nojumes pavērojām.

Flash - ātro čali jau satikām atpakaļceļā.

Kopumā vakars bija interesants. Pilsēta pilna jauniem un veciem, visi kostīmos, katrs atzīmē pa savam. Mēs personīgi, slinkā solī caur pilsētu līdz Reinas krastiem, paspriedām gudri par dzīvi. Sēžot un vērojot pretējo krastu, vienā brīdī sajutos kā Rīgā, sēžot krastmalā un vērojot pārdaugavu starp akmens un vanšu tiltiem. Kad būs siltāks, aizbraukšu paskatīties vēlreiz, vai tas tiešām bija gabaliņš Rīgas gar Reinas krastiem.

Tā mirīgās noskaņās ap pieciem no rīta arī beidzās mūsu ekspedīcija.

Šīs pieredzes iedvesmoti mēs setdienā devāmies pēc nepieciešamajiem materiāliem rokdarbu pūlciņam. Jo ar vienu gandrīz karnevālu nepietiek. Jāiet uz visu banku un jādodas uz Rosenmontag Ķelnē, kas ir pirmdienas rītā.

Tātad viss pēc kārtas. Karnevāls, tātad maskas.

Ja maskas, tad maskas, izkrāsosim paši. Neēsam jau vakarējie. Kopīgiem spēkiem, sapirkāmies spīdumus un lipekļus un kruzuļus un visu ko vien var iedomāties kā dekoru, un ķērāmies pie darba. Svētdiena tika pavadīta pie galda, kurš nokrauts ar krāsām, līmēm, spīdumiem, uzlīmēm, spalvām un vēl visādiem brīnumiem. Fantāzijai brīva vaļa un viss tika iemūžināts maskās.

Jau laicīgi atvainojos par pašbildēm.

Pamatiņs.

Gatavi darbam. Iztēles ieslēgtas pēdējā ātrumā.

Mans mākslas darbs procesā. Nekas īpašs, bet tik un tā skaitās.

Šeit jau esam paspējuši uzdzīvot.

Garadarbi.

Smieklīgi, bet meitenes ar uzdevumu tika galā ātrāk kā puiši. Tas nekas, ka es tikai krāsoju un līmēju, bet citi arī zīmēja. 

Pabeidzām ap pusnakti, vēl veiksmīgi izspēlējot pāris partijas Rummikub, kas lēnā garā sāk pārtapt par neatņemamu vakara sastāvdaļu. Iespējams ka vācu, iespējams kādas citas tautas spēle. Cipari un stratēģijas. Sīkāk neēsmu pētījusi, bet par spēlēm kādreiz citu reizi.

Pirmdienas rīts kā radīts Karnevālam. Un jā, Karnevālam ar lielo K. Jo pilsēta ir pilna ar krāsainiem cilvēkiem - visos vecumos un visās formās. Sākot ar pilna auguma zvēriņu pidžammām, beidzot ar pilna ekipējuma pirātiem ar visiem kuģiem. Mēs ieradāmies stundu pirms parādes sākuma, un sķita ka pilsētu ir pārņēmis cirks. 

Pirms iekrītam bilžu jūrā, mazi novērojumi: kā izrādās, šajā dienā visai ierasta prakse ir doties uz darbu no deviņiem līdz desmitiem, pieļauju, ka savā karnevāla tērpā, un ap vienpadsmitiem arī dodies karvenāla dzīvē, par darbu daudz nedomājot (šis arī ir iemesls kāpēc izvēlējos vārdus - paralizēta pilsēta).

Dažu veikalu skatlogi uz galvenajām ielām tiek aizsegti ar koka paneļiem, tā parasti izskatās ēkas kuras vēl nav pabeigtas, vai ir jau pamestas. Tad nu arī varam izdarīt secinājumus, cik mežonīgs šis pasākums var izvērsties.

Parādes laikā šogad tika izsvaidīti aptuveni 300 tonnas saldumi. 300 tonnas! Man noveicās, ka tiku stāvēt pašā priekā, un man nenoveicās, jo tiku iepļaukāta ar šokolādi vismaz piecas reizes, kad viss ko vēlējos bija viena no tām puķēm ar kurām viņi skraidīja apkārt.

Tas tur pat stacijā, deviņos no rīta.

Ieskats tajā, kādus dīvaiņus tik neatradīsi mētājamies apkārt pa pilsētas centru.

Šādas, šķiet, ir tipiskas kokteiļu teltis karnevāla laikā. Milzīgi akvāriji pilni ar jau gatavu kokteili - sākot ar parasto vodku ar zemenēm, un beidzot ar ko sarežģītāku - betmeniem un zombijiem (jā, eksistējoši kokteiļu nosaukumi).

Stāvējām petīm šiem tēliem.

Parādi iesildīja Pirāti un indiāņi.

Viņiem bija līdzi arī lielgabali.

Šis is speciāls veltījums Egijai! Varbūt ar šādiem zirneklēniem tu spētu sadzīvot. Jo policiju viņi ignorēja pilnīgi.

Mūsu ielas patruļa. Pieskatīja, lai visi ietur distanci kad lielās parādes mašīnas brauca cauri. Godīgi sakot, pagāja laiciņš, kamēr beidzot sapratu, ka tas tomēr nav grupas tērps izklaidei.

Pāris klarnetistus kadrā arī noķeru. Šis ir tikai viens no orķestriem, kurš mums spēlēja un mēs nedancojām.

Ja bail no klauniem, tad šis pasākums nav doāts Tev.

Dāsnie jūrnieki.

Vēl viens no orķerstru paveidiem, tāda klaunu noskaņa.

Šis ir speciāls veltījums Irinai, un visiem pārējiem, kuriem patīk minjoni. šī bija viena no karietēm, kura mani iepļaukāja ar šokolādi un neiedeva man puķi.

Kad bungotāji gāja garām, to varēja just visur. Nekad nebiju pievērsusi uzmanību tam, cik ļoti basus var just.

JEEJ. pēc divām stundām, arī es beidzot tiku pie puķītes.

Pirms bēgšanas mājās, pēdējais ieskats mežoņu barā.

Pasākuma bilance: divas negulētas naktis, pārgurums, ievainots celis, divi maisi saldumu (vēl labāk kā amerikāņu halovīnā), nedaudz pārsalis, bet esmu mājās un dzīvs un vēl priecājos par savu 200 bilžus paveikto (bez tam paredzēta aprīkojuma - ar savu mazo telefonveidīgo) un viena jauna maska (jo tas vienmēr var noderēt).

p.s. es zinu, ka gari sanāca, bet te kā vienmēr vairāk bilžu nekā visa pārējā. Bet par cikgandrīz divus mēnešus esmu izlaidusi, es sev piedodu. :)