nomainot dekorācijas.

Diānai ir daudz aizraušanās. Viena no tām ir ziemas slidināšanās sporti pa metāla renēm. Es rūpīgi strādāju pie cilvēku interešu piesaistīšanu šaj tēmai, un es gribētu domāt ka man lēnām izdodās. Cilvēki, kuru dienas es personīgi esmu iztraucējusi, jo vācijā ne vienmēr var skatīties pasākumus tiešraidēs, var galvot par manu nelielo fanātismu sakarā ar šīm izklaidēm. Bet ne par to ir šis stāsts. Šis stāsts ir par to, kā pēc daudzu gadu dzīvošanas relatīvi kaimiņos vienai no populārakajām bobsleja un skeletona trasēm, man beidzot bija iespēja to apskatīt dzīvē. Es jau sen biju nonākusi pie secinājuma, ka dzīvē skatīties sacensības būtu vairāk neinteresanti nekā interesanti. Iet mētāties pa kalnu augšā un lejā, salt ziemas temperatūrās, un redzēt startu vai tieši vienu līkumu, vai finišu, neizklausās tik vilinoši kā ērta iekārtošanās dīvānā ar krūzi karstas tējas, neveselīgām uzkodām, un, iespējams, kādu kompanjonu. Divkājaini vai četrkājainu, nav svarīgi. Tāpēc es nebēdājos par to, k...

Es gandrīz aizmirsu par  vienu no   šī brauciena lieliskākajiem spontānajiem apskates objektiem kurus man ir bijis tas prieks un laime apmeklēt. Labi ka ir bilžu krātuves. Nezināmu iemeslu dēļ, šis pasākums ir palicis bez piezīmēm. Un iepriekš minētā 3 mēnešu pauze liek par sevi manīt. Pēc garākas pauzes ir grūti atsākt rakstīt. Bet es cenšos. 3 stāsti pēc kārtas ar ieplānotiem turpinājumiem? Es domāju, ka es esmu pelnījusi medāli. Pirms mēs dodamies uz ziemas sporta trasi vasarā, pirmā pietura ir ezers. Bez panikas, mēs vēl joprojām turpinam mūsu augsto skatupunktu tematiku, un šis ezers nav nekāds izņēmums.  Es gribu taikt ka šo ezeru sauc par Olpesee , bet pēc ātras gūglēšanas un nelielas kartes izpētīšanas es nekur nevaru atrast precīzu nosaukumu. Jebkurā gadījumā, atrodas blakus pilsētai Olpe, tāpēc mēs izliksimies ka ūdenstilpnes nosaukums paliek nemainīgs. Kā jau visi mūsu galamērķi, arī šis tika atrasts uz labu laimi principā bakstot ar pirkstu kartē. Mēs gri...

Nākamā pietura - apslēptas viduslaiku pilis!  Brīdinu laicīgi par iepriekšējā raksta tapšanu salīdzinoši īsu brīdi pēc brauciena. Un viss pārējais ir 3 mēnēšu veca pasākuma atmiņu atsaukšanas mēģinājums. Ja esi biežs viesis šajās lapās, tad tas nebūs liels pārsteigums. Pēc maksas bilžu iegādes bijām nākošās debates priekšā - ko tālāk? Šī izklaide neaizņēma pat uz pusi tik daudz laika cik es personīgi biju iedomājusies. Pēc neveiksmīgas tuvāku un tālāku galamērķu gūglēšanas, interneta trūkuma dēļ, tika lemts par labu pilsētciemam Cochem. Tautās klīst labvēlīga rakstura baumas par šo apvidu, solot skaistus skatus Reinas (Rainas?) upas krastos, relatīvi netālu no mūsu pašreizējās lokācijas vietas (ātrā gūgles kartes izpēte man saka ka tie bija aptuveni 64 km) . Ceļš mūs veda pa kalniem augšā un pa kalniem lejā, un kādu brīdi atpakaļ pa to pašu ceļu pa kuru nonācām maksas bilžotavā, kas var šķist kaitinoši, ņemot vērā ka tiltu trūkums tuvējā apkaimē kopējo maršrutu pagarina ...