Jauniņais

jauna nedēļa sākas ar jauniem piedzīvojumiem. kārtējais jaunais sabiedrotais. šoreiz no UK.

nu mēs esam pieci. LV, UK, Spānija, Malaizija un Ķīna. Šoreiz vismaz nav jāuztrauca par to ka atkal kāds sāks vāvuļot vēl vienā man nezināmā valodā. Jo angļu valoda ir principā vienīgā ko viņš saprot. ah, jā, aizmirsu piebilst, kārtējais vīrieškārtas pārstāvis. NEzinu ko darīt - priecāties vai raudāt. Labi ka šis pasākums pieder sievietei, savādāk būtu pavisam interesanti. Lai gan esmu dandrīs ļoti pārliecināta, ka sieviešu histērijas trūkuma dēļ šeit var labi atpūsties arī strādājot.

tas tā..skaļi domājot.

tas jauniņais mums tāds jocīgs. britiem tas laikam raksturīgi, pēdējo divu mēnešu laikā ir sanācis satikt visai daudz tādu, un sāku novērot tendenci. Nepārproti, nav galīgi traki neciešami, vienkārši jokaini. Bet negribas ieslīgt detaļās, jo iepriekšējā reizē kad mēģināju izdomāt kas ir tas kas man ne pārāk patīk, aizdomājos tik tālu, ka bija jāiet ārā no istabas, jo viss uz nerviem pārāk ātri krita. :D tāpēc paliksiem pie tā, ka viņš jocīgs, jo tā vienkārši ir. varbūt kādreiz izdomāšu, kas tieši ;D
Un es neēsmu vienīgā kura nav sajūsmā par jaunpienācēju, lai gan es ar to tieku galā labāk nekā viens no mūsu četrkājainajiem istabas biedriem. Nabags, otrajā dienā jau dabūja zobus kājās (!), ne tik traki kā mans piedzīvojums piektajā dienā esot šeit, bet tāpat skaitās. 
 

pirms kāda laika solīju, ka padalīšos ar to, kā ir dzīvot kalnā. tad nu lūk. augstāk redzamajā foto materiālā (cik nu precīzu un skaidru bildi mans dārgais telefons spēj piedāvāt) ir redzams kā izskatās mans šī brīža mājas no mazās Arogno pilsētas. Pašā sarkanā aplīša viducī atrodas Doggy Day's, ar visiem miljons četrkājainajiem draugiem. Un ja labi ieskatās, tad var redzēt arī to taku kalnā, kas arī ir vis īsākais un ātrākais kājāmgājēja ceļš kāds pieejams no mājas uz pilsētciemu ar vienu veikalu, kurš piekopj visdīvaināko darba laiku. Pirmdienas pēcpusdienā, ap  pulksten sešpadsmitiem, durvis atvērt nevarēja.

  

tālāk mēs varam aplūkot lieliskās meža takas, kas vairāk ved pret kalnu nekā lejā pa to, un tā mēs skraidam augšā lejā, divreiz dienā. pirmajā dienā likās ka nomiršu pirmajā pakalnā un noripošu lejā, kādā krūmā tiem briežiem par barību. Kad ierados tad šeit bija tikai viens kompanjons, tas no Ķīnas, un viņš galīgi traks. Pret tiem kalniem skrēja, vispār skrien vēl tagad, bet tas vairs nav svarīgi, tagad pa vienam mēs tos līkumus metam. Lai dzīvniekiem mierīgāks prāts.

saka, ka cilvēks ar laiku pierod pie visa. Un, ja kāds man stāstītu, ka es tuvā nākotnēskraidīšu pa Šveices kalniem ar suņiem kā tāda kalnu kaza, neticētu. Bet nu jau tik tālu pieradusi esmu, ka brīvdienās pati labprātīgi eju parāpot pa takām. Tāda jauka sajūta, ar briežiem kā seni draugi jau.

 

turpinam ar nelielu ieskatu ikdienas dzīvē. bildē pa labi varam vērot suņu izklaidētāju ap pulksten piesiem pēcpusdienā, aptuveni stundu pirms darba laika beigām. Tautā sauktais - parādi piemēru, un redzam ka lielākā daļa draugu arī seko piemēram. Varbūt ne tik precīzi ciešā miegā, bet galvenais ir labais nodoms.

bildē pa kreizi varam redzēt vienu no maniem labākajiem draugiem Filu. Jauka meitene. Viņa dzīvojas ar lielajiem suņiem (mums te viss lielajos un mazajos suņos sadalīts), un viņa taisa trikus lecot pāri nožogojumiem. Mēs tik labas draudzenes palikām, ka dienā kad es ar mazajiem ballējos viņa vismaz četras reizes atbēga pie manis, jo es esmu forša.

 Vakar biju pilsētā. Lielajā Lugano, nevis mazajā pilsētciemā ar vienu veikalu. Par to sīkāk nakamajā reizē kad tiksimies. Bet skaidrs ir viens, šī arī bija pēdējā reize kad uz turieni dodos. Tāds sīkums ka atrodos Šveicē ietekmē vien to, ka esmu galīgā sausā un suvenīros visiem vedīšu pildspalvas, kuras ir ierobežotā daudzumā. Tāpēc piesakies laicīgi, ja vēlies kādu. Tas bija vienīgais ko varēju atļauties.

Un ja ieskaties vērīgi, tad varen interesanta lieta tās Šveices monētas. Es zinu, ka lielā nauda ir Franki, bet kas viņiem ir tas, kas mums santīmi man nav ne jausmas. Kas mani samulsināja bija monēta kreisajā pusē. nevis 50 vienības, sauksim tos par mazajiem frankiem, bet gan 1/2 Franks. Viņi matemātiku ar dalīšanu šeit laikam sāk mācīt tā ātri.

Kur vēl decimāldaļas tiek lietotas uz monētām?

Te ir skaisti, te var braukt, ja kas. :)