Tikko izpētīju iepriekšējās atskaites un izskatās ka būšu palicis par slinku rakstītāju. Atradu divus iesāktus stāstus, kuri tā arī nekad nepiedzīvoja savu nobeigumu. Jau biju aizmirsusi par tādiem spontāniem braucieniem, bet laikam arī nebija tik svarīgi, ka palika gaisā karājoties. Neko nesolu, bet varbūt kādreiz nākotnē es viņus pabeigšu. Nevar teikt ka šobrīd tā ir prioritāte.
Tagad pie svarīgākām lietām.
Pamanīji vai nē (izdarīju gan to visai publiski), es izvācos no valsts uz kādu laiku. Šoreiz tā ir Vācija. Jāatklāj jauni horizonti, cik var dzīvoties pa dienvidiem.
Kā vienmēr, viss sākas ar ceļojumu uz Rīgas lidostu. Pārsteigums, es zinu. Taču šis lidojums nebija tāds kā visi pārējie. Pirmo reizi lidoju ar rozā lidmašīnu. Izmēģinājām jaunas lietas, tā teikt. Bet kas bija vēl foršāks par lidmašīnu, bija izvēle kāpt pa aizmugurējām durvīm iekšā un nonākt aci pret aci ar pazīstamām sejām. Pārsteiguma uzvaras dejas, gan no manas gan no otras puses.
Ja jau pašā lielā ceļojuma sākumā Tev tiek piešķirti pavadoņi visos posmos, grūti uztraukties par to kā būtu ja būtu. Tāpēc ceļojošā daļa pagāja bez aizķeršanās un lieka stresa. Arī fakts, ka šī vairs nebija pirmā reize te ierodoties, tūrists tupināja gulēt un nevienu jaunu skaistu ceļa bildi neuztaisīja. Bet vizuālos materiālus varam izmantot no iepriekšējā brauciena, jo šīs bildes ļoti veiksmīgi tā arī netika publicētas.
Pilsētciems skaists, Piedāvā jūtami vairāk ekstras kā pilsētciems Šveicē.
Cilvēkus pēc pulksten septiņiem redzēsi tik pat bieži kā vienradžus brīvā dabā.
Pilsētas laukumu netrūkst
arī zaļumu netrūkst.
tieši cauri Pilsētciema centram.
Par cik Pilsētciema izpēte tika veikta jau pirmajā vizītes laikā, tad šoreiz pievērsu uzmanību citām lietām. Skaidrs ir viens, iemācīties iepirkties šajos veikalos man vēl tikai priekšā. Ne jau produktus nepiedāvā, bet izkārtoti viņi tik ļoti savādāk, ka ieejot viekalā kā muļķis staigā un pēc pusstundas izej ārā tukšām rokām tā arī neticis skaidrībā par to, kas īsti ir tas ko tu meklē.
Bet jāsaka, ka ir manāms progress. Trešā nakts ir pārdzīvota un patstāvīgi jau spēju sagādāt pusdienas sev un kaimiņiem.
Šī vieta no visām pārējām nekādi neatšķiras ar cilvēku dīvainībām. Jau pirmajā dienā biju liecinieks cik graciozi sieviete var čāpot pāri pļavai pa iestaigātu taciņu un vēl graciozāk ar savām augstpapēžu kurpēm stumt arī pāti bērnu ratiņus. Jāsaka iespaidīgi un izklaidējoši.
Esmu populāra personība, kurai karte vienmēr galvā strādā uz pilnu klapi. Šis bus izaicinājums, jo vāciešiem patīk maldinošas ceļa zīmes un paslēpt mazas taciņas start dzīojamām mājām. Vēl personīgi man nav bijis tas gods apmaldīties šajās ielās, bet jūtu ka tuvāko dienu laikā tas tiks labots. Jo kā jau mēs zinām rīt ir svētdiena, un rīt vācieši sēž mājās un izliekas ka ārpasaule neeksistē.
Par to kā man te iet man nav ko daudz stāstīt, jo sakarā ar kaimiņu eksāmenu pirmdienā mūsu izklaides ir liktas uz pauzi līdz tam. Vadām slinkas dienas un mācos patstāvību svešā valstī. Un vis vieglāk to ir darī piektdienās krievu tirdziņā, kur var nopirkt tādas delikateses kā krējumu, biezpienu, cūkas kāju, roltonu un, protams, LV šprotes. Par daudzām lietām neēsmu tādā sajūsmā ka skriešu visu iegādāt, bet tā sajūta ka mājas tepat vien blakus ir.
Krievu tirdziņš. šeit dod arī iebiezinātu pienu, prjaņikus, pogas un rāvējslēdzējus.
Un vēl runājot par patstāvību, vakardienas krūzes meklējumi noveda pie vēl kāda secinājuma. Viņi ne tikai nezin kas ir garšīga tēja, bet viņi arī nepiedāvā iegādāties normāla izmēra krūzes.
Saturiskā ziņā šis noteikti nav mans labākais darbs, bet par cik kādu laiku neēsmu šo darījusi, es pati sev piedodu un Tev nav izvēles kā darīt vien to pašu. Es apsolu ar laiku pieslīpēt šīs iknedēļas/mēneša ziņas, lai vieglāk gan Tev, gan man.
Priekā!
D
p.s. Irina, man nav ne jausmas kas tā par dziesmu kura tev mani atgādina un no kurienes viņa ir nākus, so you can't blame me. :p
Komentāri
Ierakstīt komentāru