Pat nezinu no kura gala ķerties klāt šim noslēdzošajam rakstam par dzīvi un tās pavadoņiem. Varbūt pamanīji, varbūt nē - bet esmu stipri stipri nolēmusi doties sniega medībās. Latvija - Tev labāk būt sniegainai, jo šeit sniegam esmu bijusi tik tuvu cik ledusskapja saldētavā var sakasīt. Zaļā zāle aiz loga Ziemassvētku noskaņai nepalīdz, labi ka ātri tumšs paliek.
Neieslīgstot daudz detaļās, uzreiz pie nopietnām lietām. Man fonā kā pienākas skan Chris Rea - Driving Home for Christmas , tad nu arī par Ziemassvētkeim lai iet šis ieraksts un jaunās apņemšanās tad arī lai paliek nākamajam gadam. Lai neizplūstu pārāk garās sarunās viss notiks Hronoloģiskā secībā:
Ziemassvētku balle
Visi tikām pie gardumiņiem.
Visi tikām padejot.
Gadskārtējs pasākums, oficiāli neoficiāls burziņš gan studentiem, gan pasniedzējiem. Ieradāmies modīgi ar nokavēšanos, cerot izlaist neērtos klusuma mirkļus kad visi sēž un nezin par ko runāt. Ar kaimiņu nolēmām ka viena stunda būtu pieklājīgs laiks, lai visi paspētu iesilt un atraisīties. Tad nu uz priekšu. Ko mēs neierēķinājām - "sveču ceremonija", kura ir tradīcija kad katras valsts pārstāvis iededz vienu sveci eglītē - var aizņemt arī ilgāku laiku.
Cik ātri ieklīdām pūlī, tik ātri arī attapāmies zāles priekšā mācot pārējiem kā novēlēt Priecīgus Ziemassvētkus savā valodā. Kas tie par svētkeim bez vismaz vienas reizes skaidrošanas kas ir Latvija un kur tā atrodas. Ja līdz gada beigām man vēl kāds uzdos šo jautājumu, es mēnesi staigāšu apkārt kreklā ar pasaules karti un lielu treknu bultu ar norādi kur ir Latvija.
Pēc oficiālās daļas sākās ne tik oficiālas Āfrikāņu dejas, un tad Indiešu dejas, un vienā brīdī pasākums pārvērtās par bolivudu. Kamēr mēs ar kaimiņu un angļu valodas pasniedzēju apspriedām dzīvi Prāgā un Kanādā, tikmēr fonā skanēja dziesmas, kuras pirms pāris gadiem bija populāras YouTupe - Indiešu dziesmas ar latviešu "subtitriem". Kopumā lustīgs pasākums, ja ignorē faktu, ka vienīgais liecinieks tam, ka šī ir Ziemassvētku balle beigās bija tikai Ziemassvētku vecītis mazās kolas pudeles lielumā. Viss bija lieliski, izņēmot Ziemassvētku sajūtas.
Tālāk ieskats pilsētas ielās. Ak, vācieši, cik jūs varat būt savādāki dažreiz.
Nekas īpašs vai pārsteidzošs. Dortmundes centrā, ielas vidū sēž puisis un spēlē klavieres. Lecam pa vecam un lecam pa jaunam - visu kas vien ienāk prātā. Tu vari izīrēt speciāli klavieres šādam pasākumam, vai arī atrast kādu veikalu pie kura atrodamas klavieres un nospēlēt kādu meldiņu. Standarta padarīšana šajos platuma grādos esot.
Šo draugu satikām kaut kad pirms divām nedēļām. Kad Ziemassvētku iepirkšanās tūres jau pilnā sparā. Iemetām aci elektro preču veikalā, otrajā stāvā. Iejukām pūlī, un šis mazais draugs stāv priekšā. Protams, telefoni un pārējie rīki vairs neinteresēja, bija jādraudzējas ar šito mazo draiskuli. Tagad iedomājos kāds Alfā iesoļo ar savu četrkājaino draugu un ej pēti jaunākās planšetes. Tieši cik tālu tu netiktu?
Visiem tiem, kuriem aptrūkušās biznesa idejas. Kastaņus (jēlus) var pādot par gandrīz 12 EUR/KG. Un tagad atceramies visi tās reizes, kad mēs viņus bakstījām ar sērkociņiem veidojot cilvēciņus un veselas pilsētas. Ja pie mājas aug kastaņkoks - tad maiss rokās un uz priekšu. Nu, kad sezona, protams. Lai kad arī tas būtu.
Liekas, ka trīs mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai paspētu izpētīt visas dīvainības, bet es domāju ka šādi piedzīvojumi kļūs tikai vairāk. Jo visiem dīvaiņiem uz vienas ielas vienā laikā nepietiek vietas. Īpaši tad ja mēs esam nolēmuši sākt deju maratonu pie mūzikas veikala halovīnos.
Drīz mājās!
Visiem tiem kuri nezināja, manas brīvdienas ir pagarinātas par divām nedēļām, tāpēc, iespējams, ka pat kādu arī satikšu kamēr būšu Latvijā.
Bet par šo pēdējo nedēļu runājot - nezinu, likumsakarības tik smieklīgas, ka smiekli vairs nenāk. Atceros, ka tieši pirms došanās prom, kādu nedēļu pirms lidojuma pamatīgi saaukstējos un drīs dienas pavadīju vienkārši guļot un cerot, ka, ja ignorēšu, tad saaukstēšanās padosies un aizies prom. Kas man visai veiksmīgi arī izdevās, Un šeku reku: Trešdiena. Nedēļa pirms lidošanas mājās - man ir tieši tik slikti, lai turpmākās trīs dienas paņemtu pauzi no ārpasaules un pagulētu.
Mani draugi: klepus tabletes, klepus končas, visa tēja kas vien bija mājās.
Gāja interesanti. Bet, arī ar šo nelietīgo saaukstēšanos esmu tikusi veiksmīgi galā. Jo īstenībā man nebija nemaz ilgāk laika slimot. Bija Ziemassvētku "sanākšana" tepat blakus, virtuvē. Un bija jāveic daži atklājumi par telpas kapacitāti un iespējamo pielietošanu. Tātad, telpā var skaisti sasēsties desmit cilvēki, un visi pie viena galda. Galds, kā izrādās arī ir ietilpīgāks kā sākumā varētu likties. Vēlāk, kad apnīk sēdēt un visi ir pieēdušies, telpa var arī pārtapt par dejugrīdu vismaz sešiem cilvēkiem (ar rezervi, vēl vismaz četriem).
Visi jauki pasēdējām, ar tradicionālu filipīnu ēdienu galdā klātu, ne tik tradicionālu vīnu un cepumiem, nedaudz "mēmo šovu" (Heads Up), un beigu beigās arī tapa jauni plāni nākošajam gadam, kas ir saistīdi ar filmām un vakariem.
Mēs no visurienes vienuviet.
Šī atskaitīšanās dažreiz ir gara. Bet labi vien ir, nav jau tā, ka plānoju šonakt gulēt. Nav laika, jāpriecājās par rītdienu. Man nav ne jausmas cikos celties, cikos braukt, vai maz iet autobusi, ko likt somā kurā vietas pietiek piecām lietām un kā es izklaidēšos lidmašīnā.
Kopumā man iet lieliski. Nākamgad sāksim otro raundu, un tad paskatīsimies vai šī bija iesācēja veiksme.
PRIECĪGU ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU!
Komentāri
Ierakstīt komentāru