nomainot dekorācijas.

Ja godīgi, tad īstenībā klusums pēc vētras. Vakar tā zibeņoja, ka vienu brīdi apsvēru iespēju slēpties zem segas. Jo kad tu esi tik augstu kalnā un pērkons seko zibenim max 3 sekundēs, tas likās tikai pieklājīgi. Mēs te piekopjam bez-aizkaru politiku.  Laikapstākļi mūs te lutina kā omītes savus mazbērnus. Pēcpusdienā ar mazajiem pagulējām diendusu. Un 28. grādos gulēt ārā, starp diviem bīgliem, divām čivauvām un vienu cēzaru - nav tas atsvaidzinošākais variants. Toties patīkami, neliels power nap's vienmēr noder. Un tam sekoja nākošais pārsteigums. Tieši pirms iekšā nākšanas, aptuveni divas stundas vēlāk, mākoņi sastājās piecu minūšu laikā, un desmit minūšu laikā atkal sāka zibeņot, kas mūs atstāj bez interneta pieslēguma, drošības nolūku pēc. Jo iepriekšejā pieredze rāda, ja atstāj to ieslēgtu, tad visticamāk ka turpmākās trīs, četras dienas būsi spiests runāt ar apkārtējiem, bez lielā pasaules tīkla.  Un ja esi izolēts no apkārtējās pasaules, tad šeit to pamanīt ...

ceturtdien mums bija divi jubilāri. Un Lugano kā zinādami, tam par godu piektdienā uzrīkoja džeza festivālu. Vakar ātri paburgerojām tepat uz terases, starp kalniem un mākoņiem. Un tad tikām izdalīti divās grupiņās. Jo kādām jāpaliek mājās ar dzīvniekiem. Es trāpīju kompānijā ar jauno BMW, bosu un cilvēkiem, kuriem ir sakari pilsētā. Un pavisam neslikti sakari. Es nezinu vai visi šajā krastā tā dzīvo, bet fakts, ka tev pieder jauna dzīvokļu māja ar personīgo stāvlaukumu pašā Lugano centrā, nevienam nešķiet īpaši iespaidīgs. Izņemot, protams, mani.  Pilsētas visi mazie un lielie laukumi starp mājām, skvēriņi un parki bija aizpildīti ar mazākām un lielākām skatuvēm. Lai gan vakara tēma ir džezs, varēja piemeklēt arī kādu cita veida mūziku. Ielas pilnas ar cilvēkiem, un vispār tāds festivālīgs vasarīgs noskaņojums. Nevarēju izdomāt vienu lietu, ja pasākums notiek gandrīz visu nakti, tad ko dara tie cilvēki, kuri koncetru var vērot no savas guļamistabas loga. Kad iedomājos š...

Es tik solu un solu, bet tāpat turpinu slinkot.. bet nu ko padarīs. Jābauda pēdējās dienas kalnos pirms atgriezties realiātē. Kad iedomājos ka vien četras dienas palikušas, palieg pavisam skumīgi.. bet nu lai jau, gan jau pārdzīvošu. Šodien par to lielpilsētas piedzīvojumu.  Lai nokļūtu Lugano, vispirms ir kaut kā jānokļūst kalna pakājē, kur visai labi noder sabiedriskais autobus. Un tālāk lec vilcienā. Un kopā tas aizņēm ne ilgāk kā pusstundu. Un LV vajadzētu padomāt par tām biļetēm. Iekāpjot autobusā uzreiz varēju iegādāties biļeti līdz pat Lugano un transpotru laiki skaisti saskaņoti, lai vari ātri pārsēsties no viena transporta nākamajā un turpināt ceļu bez ilgas bezjēdzīgas sēdēšanas stacijā. Un ja godīgi, tad par šādām cenām neko mazāk arī nevar gaidīt. Patīkamā ziņa, Tu zini par ko tu maksā. Lugano saulainā, nenormāli karstā stacija. kā kārtīgs tūrists, arī krēslus vilcienā nobildēju. Sāksim ar to, ka Lugano stacija atrodas kalna vidū, un Tev ir lieli...

jauna nedēļa sākas ar jauniem piedzīvojumiem. kārtējais jaunais sabiedrotais. šoreiz no UK. nu mēs esam pieci. LV, UK, Spānija, Malaizija un Ķīna. Šoreiz vismaz nav jāuztrauca par to ka atkal kāds sāks vāvuļot vēl vienā man nezināmā valodā. Jo angļu valoda ir principā vienīgā ko viņš saprot. ah, jā, aizmirsu piebilst, kārtējais vīrieškārtas pārstāvis. NEzinu ko darīt - priecāties vai raudāt. Labi ka šis pasākums pieder sievietei, savādāk būtu pavisam interesanti. Lai gan esmu dandrīs ļoti pārliecināta, ka sieviešu histērijas trūkuma dēļ šeit var labi atpūsties arī strādājot. tas tā..skaļi domājot. tas jauniņais mums tāds jocīgs. britiem tas laikam raksturīgi, pēdējo divu mēnešu laikā ir sanācis satikt visai daudz tādu, un sāku novērot tendenci. Nepārproti, nav galīgi traki neciešami, vienkārši jokaini. Bet negribas ieslīgt detaļās, jo iepriekšējā reizē kad mēģināju izdomāt kas ir tas kas man ne pārāk patīk, aizdomājos tik tālu, ka bija jāiet ārā no istabas, jo viss uz nerviem ...

Pagājusi nedēļa un šoreiz savus brīvo dienu izmantoju nedaudz lietderīgāk kā iepriekšejo. Bet visu no sākuma. Šodien skaitļoju cik ilgi es esmu šeit. Divas nedēļas. It kā ilgi, it kā - kas tad tas? Pati vēl neēsmu izdomājusi, tas ir daudz vai maz. Šeit viennozīmīgi laiks skrien ātrāk, kas varētu būt saistībā ar to, ka vienmēr atrodas ko darīt. Un pat ja neatrodas, tad šobrīd ir 26 četrkājaini draugi ar kuriem izklaidēties.  Esmu nobāzējusies Suņu viesnīcā. Jā, suņu.  Šveices kalnos ir suņu viesnīca, kuras teritorijai garām regulāri skraida brieži. Visai iespaidīgs skats, kad no rīta baudi savu tēju un pēti kalnus. Vai kad ej pastaigā ar suņiem pa meža takām. Divu nedēļu laikā mežā esmu satikusi vismaz 10 briežus. bez jokiem. "Doggy Days", tuvākais suņu paradīzei kas šajos kalnos atrodams. Vēljoprojām priecājos par iespeju nomainīt tējas garšu. No kalniem fonā laikam nekad nenoguršu. Vai arī..nebūšu šeit tik ilgi, lai nogurtu.  Tam, ka lielāko daļu...

Jauns mēnesis, jauns sākums.  Kā jau daļa nojauš, tagad atrodos citā valstī, pilsētā, tik laika josla tā pati. Vismaz kaut kas ir palicis.  Viss sākās ar lidojumu, un pirmo reizi dzīvē nolaišoties šķita, ka ietrieksimies kaut kur. Ne jau tāpēc , ka pilots slikts. Tāpēc, ka izpētīju lidmašīnas spārnu no  A līdz Z. Tā notiek, kad sēž pie paša spārna. Lidoju  uz Milānu, jo tā ātrāk nekā ar vilcienu. Un kad tuvojāmies gala mērķim redzēju Itāliju, kura šķiet pazīstamāka. Ar kalniem un ezeriem, upēm, pilsētām tuvāk Eiropas paskatam. Paši dienvidi, kur pavadīju iepriekšējās nedēļas no ziemeļiem atšķitas krasi. Un Toskāna tomēr ir viena sasodīti skaista vieta.  mans izcilais mēģinājum notvert skatu ar telefona kameru.    Pāris stundas Milānas centrālajā stacijā tika pavadītas godam. Izstāvēta 80 cilvēku gara rinda, izpētīti visi  stāvi, veikali un tuvākā apkaime. Cilvēki draudzīgi, visi grib tev palīdzēt atrast transportu, naktsmītni, vi...

jā, slinkums nedaudz pārņēmis un radošā mūza kaut kur sauļojas. tāpēc klusums kādu brīdi, bet uztraukumam nav pamata, es vēl tepat kaut kur esmu.  laikapstākļi manāmi uzlabojas. un no rītiem skatīties termometra rādījumos paliek arvien ekstrēmāk. viens no pēdejiem tā izgājieniem bija šāds: no rīta viņš ir tiešos saules staros, bet šis ir tā kā nedaudz pārspīlēti.. sāksim stāstu ar nelielu ieskatu vēsturē. Nē, ne pārak tālā, gadu atpakaļ. Nevienam nav noslēpums, ka Itālija ir mafijas zeme. Un pirms gada, 19. maijā vietējā skolā tika ievietota bumba. Traģisks notikums kā rezultātā tika zaudēta viena jaunas meitenes dzīvība. Neieslīgsim sīkumos, bet ja interesē, tad šiet ieskats tajā kas notika. Šogad, kā piemiņas pasakums tika organizēts velo brauciens cauri visai pilsēta un maršruts veda arī gar mūsu vārtiem. Visi dalībnieki brauca baltos krekliņos ar meitenes bildi uz tiem un daži izcēlās ar lielisku izdomu, pārveidojot savus braucamrīkus kā nu kuram nāca prātā. La...

-Vai tu skaties hokeju? -Pāris spēles mēģināju, bet izrādās interesantāk ir noskaidrot rezultātu pēc tam, nevis pusi no spēles pavadīt mēģinot saprast kurš vārtos stāv. Kvalitāte internetā pieejamā ir lieliska. -Skatījies Eirovīziju? -Jā. Pirmo pusfinālu uz liela ekrāna, otro pie sava mazā ekrāna ar zviedru kompanjonu. Rumānis bija vienīgais kuru spējām atcerēties, lai cik skumji tas arī nebūtu. pēc šī vajadzētu noprast, ka es vismaz virspusēji sekoju līdzim tam kas notiek pasaulē. galīgā caurumā vēl neēsmu iekritusi. :) Cik nu manos spēkos ar pieejamajiem līdzekļiem daru ko varu lai būtu kaut nedaudz lietas kursā par to kas notiek apkārt. Izmantojot šobrīd brīvo laiku, esmu veikusi nedaudz sīkumaināku pilsētas izpēti. Jāsaka, ka šis nav tūristu pārpilndīts nostūris, un man nav ne jausmas kādēļ. Jo skati, ko šī vieta piedāvā ir lieliski. Ja vien ar laikapstākļiem nedaudz vairāk palutinātu.. bet šis jautājums būs nokārtots brīdī, kad sāksies vasaras sezona. Manus pi...