Pāriet uz galveno saturu

Ekspedīcija.

-Vai tu skaties hokeju?
-Pāris spēles mēģināju, bet izrādās interesantāk ir noskaidrot rezultātu pēc tam, nevis pusi no spēles pavadīt mēģinot saprast kurš vārtos stāv. Kvalitāte internetā pieejamā ir lieliska.

-Skatījies Eirovīziju?
-Jā. Pirmo pusfinālu uz liela ekrāna, otro pie sava mazā ekrāna ar zviedru kompanjonu. Rumānis bija vienīgais kuru spējām atcerēties, lai cik skumji tas arī nebūtu.

pēc šī vajadzētu noprast, ka es vismaz virspusēji sekoju līdzim tam kas notiek pasaulē. galīgā caurumā vēl neēsmu iekritusi. :) Cik nu manos spēkos ar pieejamajiem līdzekļiem daru ko varu lai būtu kaut nedaudz lietas kursā par to kas notiek apkārt.


Izmantojot šobrīd brīvo laiku, esmu veikusi nedaudz sīkumaināku pilsētas izpēti. Jāsaka, ka šis nav tūristu pārpilndīts nostūris, un man nav ne jausmas kādēļ. Jo skati, ko šī vieta piedāvā ir lieliski. Ja vien ar laikapstākļiem nedaudz vairāk palutinātu.. bet šis jautājums būs nokārtots brīdī, kad sāksies vasaras sezona.
Manus piedzīvojumus ārpus pilsētas sienām, gar jūras krastiem un klajumiem jau esmu aprakstījusi iepriekš. Nu ir pienācis laiks palikt pilsetas centru zem palielināmā stikliņa.


Lielā strūklaka, aiz kuras paverās lieliska gājēju iela pilna ar dažādiem veikaliem. Pie pašas strūklakas mums paveicās atrast tieši trīs chinese shops, gluši kā mūsu pašu ChainaTown. Bet gājēju iela pilna ar dažādām kafeinīciņām, bodītēm un veikaliņiem. Man bija tā laime apmeklēt arī skumja paskata Disney veikalu, kurš pilns ar precēm pavisam maziem bērniem. Tas, protams, netraucēja man priecāties. Nedaudz tālāk, gājēju ielas malā nobaudīju piemo gelato (saldējumu), to īsto. 


Zemeņu un pistāciju saldejums ar vafeli, kas plīst un drūp tik pat viegli kā sausas koku lapas. Zemeņu saldējums - kā vienmēr, pārāk skābs un pēc trešās karotītes pārāk salds. Pistāciju saldējums - tīri tā neko. Bet neļauj tam mazajam trauciņam sevi piemuļķot, saldējums tur ir pietiekami daudz, personīgi es pieveikt visu nespēju. Puse palika sauļoties uz galda un izbaudīt sauli. 
Bet, lai cik gards arī šis viss pasākums neizskatītos, manu pirmo īsto mīlstību Nutella Gelato ( ko baudīju, kad pirmo reizi biju šajā pasaules malā un iepazinu šo zemi, tālajā 2004. gadā (ja atceros pareizi), nedaudz vairāk uz ziemeļiem - Rimini ) vēl aizstāt nav spējis neviens. Bet es turpināšu meklēt.


gājēju promenāde kuru pirmo reizi vēroju no pretējā krasta, kad pirmo reizi devos izpētīt pilsētas ielas. Viss lieliski, tik ceru ka remontdarbi tiks pabeigti pirms lielās vasaras sezonas, jo pie paša krasta vēl nevar tikt. Tiek mainīts bruģis vai arī lai kā to sauc, ko viņi izmanto par ceļu segumu. Nevar gan teikt, ka tas bojā pastaigas burvību, jo visu var lieliski redzēt - gan ūdeni, gan ēkas. Skatu vien pabojā (ja to tā var saukt) ik pa brīdim garām skrienošs cilvēciņš ar dzeltenu galvassargu.

mazas, šauras ieliņas. Kā jau Itālijā pienākas.

no šī skatu punkta nedaudz sajutos kā Stokholmā vai Helsinkos, neēsmu vēl līdz galam izdomājusi kurš variants tuvāks patiesībai.

kaut kam tomēr mana telefona kamera arī der.. Šis kadrs tika notverts vakara pastaigā. Skats burvīgs, kad sēdi gandrīz vienā līmenī ar ūdeni un vēro pretējo krastu. Naktī vienmēr viss izskatās skaistāk, noslēpumaināk un vilinošak. Šī vieta nav izņemums.

Mana garā un, jāsaka, nogurdinošā pastaiga pa pilsētu beidzās tik pat krāsaini kā sākās. Kad pusi dienas biju cīnījusies ar lielo vēju, sauli un jaunās informācijas, redzēto skatu un cilvēku sniegtajām emocijām, prāts uz garo pastaigu atpakaļ nenesās. Tāpēc nolēmu izmēģināt laimi un izmantot šīs pilsētas piedāvātās atrakcijas. Tā vietā lai dotos atpakaļ nelielo līkumu lejā pa kalnu un tad atkal augšā, nolēmu nedaudz saīsināt mājupceļa laiku un iekāpt laiviņā, kas kursē kā sabiedriskais transports. Un izbaudīju visas 3 minūtes, kuras uz tā pavadīju. Lai gan sabiedriskā autobusa pakalpojumus vēl neēsmu izdmantojusi, nedomāju, ka tuvākajā laikā plānoju to mainīt. Kuģītis šķiet tik ērts pārvietošanās līdzeklis, ka labāku grūti iedomāties.

skats uz māju pusi.

[pilnīgs svešinieks]: Hey, where are you going?
[mans ceļa biedrs]: Away. On holiday

šeit mītošajiem cilvēkiem tiešam patīk komunicēt. Jo pāris stundās kuras pavadījām lielās gājēju ielas un strūklakas rajonā vismaz seši dažādi cilvēki mūs uzrunāja. Pieļauju, tas dēļ tā, ka manas kompanjonu izvēles ir starp ļoti blondu galvu un blond-ish galvu. Un kā mēs zinām, šī vieta neizceļas ar gaišmatainām meitenēm, kas mums pievērš pastiprinātu uzmanību.

Šodien pirmo reizi uzturējos tiešā, karstā rīta saulē ilgak kā 3 min. Redzēs ko manas sarkanās kājas un rokas par to teiks vakarā. Kā jau teicu, no tā es labprātāk izvairos. Bet ja mājās aizbraukšu tik pat gaiša kā atbraucu, tad neviens neticēs, ka dzīvojos Itālijas dienviso :) viss dēļ Jums.

p.s. kafiju vēl joprojām nedzeru. Tēja, negaršīga, bet tomēr tēja. Dažas lietas laikam nekad nemainīsies. 




Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Allerheiligenkirmes Soest

Kirmes Kirmes, pēdējā laikā par to vien jūsmoju līdz galam arī nepaskaidrojot kas tas tāds ir. Ne jau tāpēc ka negribēju, bet tāpēc ka man pašai nebija ne jausmas kas tas par zvēru un ko viņš ziemā ēd. Lieta tāda, ka beidzot pie kaut kāda secinājuma esam nonākuši un Kirmes Vācijā ir tautā sauktie Pilsētas svētki Latvijā. Tas ir vis izskaidrojošākais vārds kuru es varu piemeklēt šim pasākumam.  Jāpiebilst gan, Pilsētas svētki Vācijā un pilsētas svētki Latvijā ir maķenīt atšķirīgāki, un nejau tikai tāpēc, ka šeit desiņas uz katra stūra pārdod. Nē, nē. Te tā lieta tiek uztverta visai nopietni un mums vēl ir ko tiekties. Kirmes notiek Vācijā, un klīst baumas, ka Šveicē arī ir manītas. Formāts visai līdzīgs visās vietās, atšķirība galvenokārt izmērā. Un šis pilsētciems uzvar šajā kategorijā. Nezinu kurš mērija, bet tieši mūsu Kirmes tiek dēvētas par lielāko Pilsētas pasākumu Eiropā.  Standarta formātā ir iekļauts: panorāmas rats, neskaitāmi kioski, kur pārdod visdažādākās li...

Kapteiņa stāsti!

Šoreiz sāku ar bildi, jo tā manuprātir lieliski izdevusies un radīs īsto noskaņu. Kā nekā šis ir stāsts par dzīvi uz kravas kuģa, kuru man bija tā iespēja izbaudīt pāris dienas pašai personiski. Lai cik neplānoti tas arī nebija, tās bija lieliskas dienas. Bet par visu no sākuma. Otrdienas pēcpusdienā, ierados mājās un biju nolēmusi beidzot pagatavot makaronus ar pesto mērci. Bet izskatās, ka augstākiem spēkiem tas nebija pa prātam. Jo šī jau bija otrā diena pēc kārtas, kad man nebija lemts šo plānu izpildīt. Tā vietā man tika dota pusstunda laika, lai sagatavotos nelielam izbraucienam tepat uz kaimiņu Beļģiju. Mājās īsti sēdēt negribējās, un es Beļģijā nebiju bijusi. Kāpēc gan ne, šovakar tak būsim atpakaļ.  Vai arī nē. Ceļš nebija garš, bet mēs izbraucām vēlā pēspusdienā un jau saulrietā sasniedzām ostu. Mūsu gala mērķis bija Antverpenes ostas īstermiņa viesis Lowlands Brabo kravas kuģis. Kamēr mani radi pa sauszemi izmētāti, citiem pa jūrām. Tad nu bija pienākums apci...

Bobsleja trases - manas mīļākās izklaides

Mana trešā kamaniņu trase - kurš to būtu domājis, ka to ir tik daudz un tik dažādu? Sveikiņi! Šo stāstu kārtoju 4. maijā. (2021. gadā) Likās tikai pieklājīgi ja titulbildes būs atbilstoši pieskaņota. Šo lietu no savu darāmo darbu saraksta es gribēju atķeksēt kopš pirmo reizi redzēju kādu klejojošu, kārtējo, Delfu rakstu par interesantām vietām, kuras apskatīt te pat, savā smilškastē.  Skaidrs, ka man nav nepieciešams daudz pilnai laimei. Pamestas, sen aizmirstas vietas - esmu pati uzmanība. Kombinācijā ar bobsleju un skeletonu - esmu gatava ceļam. Dzīvei koferos ir savas priekšrocības. Plāns tapa tieši tāpat kā visi mani plāni - viens zvans, divi teikumi, un esam ceļā.  Randiņš bija norunāts Rāmkalnos. Kamēr gaidīju savu noziegumu partneri nodarbojos ar vietējā stāvvietas pūļa vērošanu. Šajā Svētdienā mēs nebijām vienīgie ar randiņpunktu tieši šeit.  Redzēju motociklistus kuri ātri satikās ierodoties gandrīz vienlaicīgi no dažādām debes pusēm (tās ir ...