Jā, es esmu šeit un izklaidējos pēc pilnas programmas. Laikam veiksmīgāku vietu izvēlēties nevarēju. Kā Aldo teice - "This is the place where they invented lazy." Bet es nesūdzos, man vismaz pietiek laiks visam pārējam.
Esmu noparkojusies saulainākajā Itālijas nostūrī jau trešo dienu. Man ir daži stingri vārdi par to sakāmi, protams.
1. Pirmo dienu es biju galīgi nelietojama, jo 7h stanstedas aizraujošajā lidostā - nakts laikā (!) - bija ļoti interesantas. Es nenosalu, man nebija garialicīgi...bet vismaz laiks nevilkās. Jā, īstenībā tas skrēja ritīgi ātri.
Bet sajūta tāda ka es skreju viņam līdzi..jo ielidojot Brindisi mans plāns bildēt pilsētu no augšas izgāzās ar lielu blīkšķi. Pamodos no tā , ka ietriecāmies zemē. Jā - kad nolaidāmies..tieši tik enerģijas pilna es biju.
Tā nu pirmo dienu es pavadīju, attapināju ar kājiņām līdz savām jaunajām mājiņām, tad iekritu gultā un pamodos tik uz vakariņām. Jā.. kā pasakā. Spināti! visur spināti!
2. JINX! Tehnisku problēmu pievilkšanas magnēts, spēcīgākais kāds vien atrodams. Sāksim ar šo,:
pēc maniem 8+ MB...šis pat vairs nav smieklīgi.. Lai gan, no otras puses es varbūt iemācīšos lietot small releases...un beigšu smieties par to nabagu kam tā ir vienīgā ikdiena ;DD
Bet šīs nav vienīgās šāda veida ķibeles kas man ir ar tehniku. šī pat īsti nebūtu problēma, ja mēs tā godīgi. Jā, no tāda veida problēmām man nav izdevies aizbēgt. Pirmais vakars - sačakarēju wifi savienojumu un dari ko vēlies..pieslēgties vairs nevaru... aizņēma vien divas dienas lai savestu to kārtībā. Jā, tik daudz manos spēkos ir. Un tas nav viss uz ko es esmu spējīga... šorīt izrādās bija vispiemērotākais brīdis lai sačakarētu kompja vadu. Jā - kompja kurš netur ilgāk kā 20 min bez elektrības - vadu.
//esmu dabūjusi rezerves vadu, un man nav ne jausmas uz cik ilgu laiku..
3. Saule te ir izcili daudz. Pagaidām tiešām sniegs nepietrūkst, redzēs kā būs kad karstākās dienas būs klāt, bet līdz tam man neko daudz vairāk nevajag.
Vakar riteņu izbraucienā bijām uz jūru. rokas šķiet atgūst kaut kādu nebūt krāsu, pēdējā laikā šķiet ka biju jau tuvu bālākajam punktam manā dzīvē! atpakaļ pie jūras..skats fantastisks, tik pagaidām man nav neviena pierādījuma. heh, tel te tiek izmantots tik daudz, un kabatas tik maz, ka atstāju to aiz borta kad devos izbraucienā. Nedomāju, ka tik ļoti nāksies pārdzīvot. Bet nekas, gan jau divu mēnešu laikā paspēšu šo lietu labot. Tikmēr iepazīsties, mans backyard's:
4. raiba kompānija. Austrālija, Vācija, Itālija, Dienvidāfrika (!).. un izskatās ka viens Zviedrijas pārstāvis arī ieradīsies. Es zināju ka būs krāsaini, nebiju iedomājusies ka TIK krāsaini. Visi runā angliski, un esmu šokā cik maz laika aizņēma lai pilnībā pārslēgtos uz svešo valodu..kura laikam nemaz nav tik sveša kā no sākuma šķita.
Esmu iemācījusies taisīt espresso un regulāri dzeru tēju ar pienu.
es varētu turpināt līdz rītdienai un tāpat man pietiktu sakāmā grāmatai, varbūt divām. pirmajam raundam pietiks. turpinājums gan jau sekos.. :}



Komentāri
Ierakstīt komentāru