Pāriet uz galveno saturu

Bonjorno


Jā, es esmu šeit un izklaidējos pēc pilnas programmas. Laikam veiksmīgāku vietu izvēlēties nevarēju. Kā Aldo teice - "This is the place where they invented lazy." Bet es nesūdzos, man vismaz pietiek laiks visam pārējam.

Esmu noparkojusies saulainākajā Itālijas nostūrī jau trešo dienu. Man ir daži stingri vārdi par to sakāmi, protams. 

1. Pirmo dienu es biju galīgi nelietojama, jo 7h stanstedas aizraujošajā lidostā - nakts laikā (!) - bija ļoti interesantas. Es nenosalu, man nebija garialicīgi...bet vismaz laiks nevilkās. Jā, īstenībā tas skrēja ritīgi ātri. 
Bet sajūta tāda ka es skreju viņam līdzi..jo ielidojot Brindisi mans plāns bildēt pilsētu no augšas izgāzās ar lielu blīkšķi. Pamodos no tā , ka ietriecāmies zemē. Jā - kad nolaidāmies..tieši tik enerģijas pilna es biju.
Tā nu pirmo dienu es pavadīju, attapināju ar kājiņām līdz savām jaunajām mājiņām, tad iekritu gultā un pamodos tik uz vakariņām. Jā.. kā pasakā. Spināti! visur spināti! 

2. JINX! Tehnisku problēmu pievilkšanas magnēts, spēcīgākais kāds vien atrodams. Sāksim ar šo,:


pēc maniem 8+ MB...šis pat vairs nav smieklīgi.. Lai gan, no otras puses es varbūt iemācīšos lietot small releases...un beigšu smieties par to nabagu kam tā ir vienīgā ikdiena ;DD
Bet šīs nav vienīgās šāda veida ķibeles kas man ir ar tehniku. šī pat īsti nebūtu problēma, ja mēs tā godīgi. Jā, no tāda veida problēmām man nav izdevies aizbēgt. Pirmais vakars - sačakarēju wifi savienojumu un dari ko vēlies..pieslēgties vairs nevaru... aizņēma vien divas dienas lai savestu to kārtībā. Jā, tik daudz manos spēkos ir. Un tas nav viss uz ko es esmu spējīga... šorīt izrādās bija vispiemērotākais brīdis lai sačakarētu kompja vadu. Jā - kompja kurš netur ilgāk kā 20 min bez elektrības - vadu. 
//esmu dabūjusi rezerves vadu, un man nav ne jausmas uz cik ilgu laiku.. 

3. Saule te ir izcili daudz. Pagaidām tiešām sniegs nepietrūkst, redzēs kā būs kad karstākās dienas būs klāt, bet līdz tam man neko daudz vairāk nevajag.
Vakar riteņu izbraucienā bijām uz jūru. rokas šķiet atgūst kaut kādu nebūt krāsu, pēdējā laikā šķiet ka biju jau tuvu bālākajam punktam manā dzīvē! atpakaļ pie jūras..skats fantastisks, tik pagaidām man nav neviena pierādījuma. heh, tel te tiek izmantots tik daudz, un kabatas tik maz, ka atstāju to aiz borta kad devos izbraucienā. Nedomāju, ka tik ļoti nāksies pārdzīvot. Bet nekas, gan jau divu mēnešu laikā paspēšu šo lietu labot. Tikmēr iepazīsties, mans backyard's:

4. raiba kompānija. Austrālija, Vācija, Itālija, Dienvidāfrika (!).. un izskatās ka viens Zviedrijas pārstāvis arī ieradīsies. Es zināju ka būs krāsaini, nebiju iedomājusies ka TIK krāsaini. Visi runā angliski, un esmu šokā cik maz laika aizņēma lai pilnībā pārslēgtos uz svešo valodu..kura laikam nemaz nav tik sveša kā no sākuma šķita.
Esmu iemācījusies taisīt espresso un regulāri dzeru tēju ar pienu.

es varētu turpināt līdz rītdienai un tāpat man pietiktu sakāmā grāmatai, varbūt divām. pirmajam raundam pietiks. turpinājums gan jau sekos.. :}

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Allerheiligenkirmes Soest

Kirmes Kirmes, pēdējā laikā par to vien jūsmoju līdz galam arī nepaskaidrojot kas tas tāds ir. Ne jau tāpēc ka negribēju, bet tāpēc ka man pašai nebija ne jausmas kas tas par zvēru un ko viņš ziemā ēd. Lieta tāda, ka beidzot pie kaut kāda secinājuma esam nonākuši un Kirmes Vācijā ir tautā sauktie Pilsētas svētki Latvijā. Tas ir vis izskaidrojošākais vārds kuru es varu piemeklēt šim pasākumam.  Jāpiebilst gan, Pilsētas svētki Vācijā un pilsētas svētki Latvijā ir maķenīt atšķirīgāki, un nejau tikai tāpēc, ka šeit desiņas uz katra stūra pārdod. Nē, nē. Te tā lieta tiek uztverta visai nopietni un mums vēl ir ko tiekties. Kirmes notiek Vācijā, un klīst baumas, ka Šveicē arī ir manītas. Formāts visai līdzīgs visās vietās, atšķirība galvenokārt izmērā. Un šis pilsētciems uzvar šajā kategorijā. Nezinu kurš mērija, bet tieši mūsu Kirmes tiek dēvētas par lielāko Pilsētas pasākumu Eiropā.  Standarta formātā ir iekļauts: panorāmas rats, neskaitāmi kioski, kur pārdod visdažādākās li...

Kapteiņa stāsti!

Šoreiz sāku ar bildi, jo tā manuprātir lieliski izdevusies un radīs īsto noskaņu. Kā nekā šis ir stāsts par dzīvi uz kravas kuģa, kuru man bija tā iespēja izbaudīt pāris dienas pašai personiski. Lai cik neplānoti tas arī nebija, tās bija lieliskas dienas. Bet par visu no sākuma. Otrdienas pēcpusdienā, ierados mājās un biju nolēmusi beidzot pagatavot makaronus ar pesto mērci. Bet izskatās, ka augstākiem spēkiem tas nebija pa prātam. Jo šī jau bija otrā diena pēc kārtas, kad man nebija lemts šo plānu izpildīt. Tā vietā man tika dota pusstunda laika, lai sagatavotos nelielam izbraucienam tepat uz kaimiņu Beļģiju. Mājās īsti sēdēt negribējās, un es Beļģijā nebiju bijusi. Kāpēc gan ne, šovakar tak būsim atpakaļ.  Vai arī nē. Ceļš nebija garš, bet mēs izbraucām vēlā pēspusdienā un jau saulrietā sasniedzām ostu. Mūsu gala mērķis bija Antverpenes ostas īstermiņa viesis Lowlands Brabo kravas kuģis. Kamēr mani radi pa sauszemi izmētāti, citiem pa jūrām. Tad nu bija pienākums apci...

Bobsleja trases - manas mīļākās izklaides

Mana trešā kamaniņu trase - kurš to būtu domājis, ka to ir tik daudz un tik dažādu? Sveikiņi! Šo stāstu kārtoju 4. maijā. (2021. gadā) Likās tikai pieklājīgi ja titulbildes būs atbilstoši pieskaņota. Šo lietu no savu darāmo darbu saraksta es gribēju atķeksēt kopš pirmo reizi redzēju kādu klejojošu, kārtējo, Delfu rakstu par interesantām vietām, kuras apskatīt te pat, savā smilškastē.  Skaidrs, ka man nav nepieciešams daudz pilnai laimei. Pamestas, sen aizmirstas vietas - esmu pati uzmanība. Kombinācijā ar bobsleju un skeletonu - esmu gatava ceļam. Dzīvei koferos ir savas priekšrocības. Plāns tapa tieši tāpat kā visi mani plāni - viens zvans, divi teikumi, un esam ceļā.  Randiņš bija norunāts Rāmkalnos. Kamēr gaidīju savu noziegumu partneri nodarbojos ar vietējā stāvvietas pūļa vērošanu. Šajā Svētdienā mēs nebijām vienīgie ar randiņpunktu tieši šeit.  Redzēju motociklistus kuri ātri satikās ierodoties gandrīz vienlaicīgi no dažādām debes pusēm (tās ir ...