SVEICIENS VISĀM MAMMĀM MĀMIŅDIENĀ!
Šodien ir svētdiena, un es pie sevis klusībā ceru ka šodien sunday-lunch/dinner pasakums izpaliks, par cik izēšanās, un tāda pamatīga notika vakar.
Un par godu tam, šī diena arī nopelnīja ekspedīciju uz sarkanā rumaka. Nav tā kā izklausās, es nedzīvoju uz divriteņa. Bet tie ir spēcīgi piedzīvojumi, par kuriem Jums jāzin!
Visu no sākuma.
Vakar notika vakariņas ( kā pasākums, nevis ēdienreize) par godu vienas jaunas dāmas iekāpšanai pilngadībā. Un kārtīgs itāļu vakariņu pasākums ir tieši tāds kādu tu to varētu iedomāties. Visa vecuma itāļi, vīns, iekarsušas sarunas (vai arī tā vienkārši izklausījās dēļ valodas, mēs neēsam pārliecinātas. Jo..mēs nerunajam šajā lieliskajā valodā) un viss pasaules ēdiens uz viena galda - tieši Tev priekšā.
no malas jau neizskatās nekas daudz, bet Tev vajadzētu būt te, lai saprastu manu šīs dienas nepieciešamību izlocīt kājas - pamatīgi. :)
Kā jau lieliski palīgi mēs iekārtojām svinību vietu. Sākot ar galdautu, beidzot ar baloniem un papildinātam origami spējām. Manas paniskās bailes (kuras uzradušās kaut kad pēdējā gada laikā) mani turēja nostāk no balonu pūšanas, bet beigās tomēr pieliku pirkstu un vienu piepūtu.
Bet ar ko mēs izpelnījāmies lielākās uzslavas bija šķīvju rotājumi. Saņēmām uzslavas, un gan jau uzaicinājumi uz nākošajiem pasākumiem arī nu jau būs garantēti.
nosaukumu neatceros, bet ellīgi vienkārša padarīšana, kas izskatās pietiekami iespaidīgi un izpelnītos uzslavas.
vakars beidzās ar kārtīgu pieēšanos, kā jau Itālijā. Un Lemonchello pieveikšanas, no kā es personīgi atteicos, jo manas spējas ieēst vai iedzert kaut mazu mazumiņu bija beigušās. Kas, visticamāk, ir pateicoties garšīgākaji šokolādes kūkai kādu esmu ēdusi savā mūžā.
Nav noslēpums, ka kūkas un tortes nekad nav bijušas mans iecienītākais pasākums, bet šis bija AMAZIING. būs jāpaprasa recepte, jo to gan ir vērts kādreiz atkārtot.
dažreiz mākslai pietiek ar telefona pikseļiem.
UN , par godu vakardienas svinībām lecu atkal savā sarkanajā rumakā lai turpinātu apzināt vietējās takas. Devos jūras virzienā ar mērķi izpētīt krastu vairāk. Jo līdz šim tik pāris metri bija manā kontā. Ceļš ved gar lidostu. Un es atkal redzēju kā paceļas, vēlāk - kā nolaižas, gaisa transporti. Pie šī skata laikam būs nepieciešams vairāk laika lai pierastu. Jo katru reizi ir tā kņudoņa, kad gribas vilkt ārā telefonu un ķert mirkli.. diemžēl neviens pieklājīgs mirklis ar kuru padalīties man vēl nav noķerts, tāpēc pagaidām zīmējam bildes savās galviņās ;)
Bet skats, kuru man izdevās notvert arī nav zemē metams. Braucot gar pašu jūras (netīro) krastu, tālumā ieraudzīju ēkas, kas izskatījās pamestas un atrodas uz tāda kā mola..
man nav ne mazākās nojausmas par to kas šīs ir par ēkām, bet arī bez dziļa vēsturiska apraksta tās izskatās pietiekami iespaidīgi.
par krastu grūti nosaukt, bet kaut kur tālumā redzēju savu pirmo makšķernieku šajā pasaules malā. Viļņi un vējš.
Šķiet ka katru reizi dodoties par vienu pagriezienu tālāk, te vienmēr var atrast kaut ko jaunu un skaistu. Ja pirmais plāns bija brauciens līdz krastam un atvilkt eplu un braukt atpakaļ, tad tagad esmu priecīga, ka, par spīti mežonīgajam pretvējam, tomēr devos nedaudz tālāk. savādak šie mazie dabas skati tiktu palaisti garām.
Un, ja krasti nebūtu pilni ar plastmasas maisiņiem, pudelēm un visu pārējo atkritumu paveidiem..tad viss būtu vēl lieliskāk. Jo viena lieta gan ir skaidra, Latvijas krasti ir sakoptāki. Kas arī bija pirmais ko pamanīju dodoties pie ūdens...
no saules vēl joprojām izvairos. ;DD
nospied uz bildes, tās izplešās! :O
Komentāri
Ierakstīt komentāru